Panorāma

Krimas žurnālists: Krievija iet pa savas sakāves ceļu

Panorāma

Panorāma

Izcirtums vai atvērums - ko zāģeri dara Užavas liegumā?

Cilvēkus satraukusī koku zāģēšana Užavas liegumā – darbi biotopu bagātināšanai

Satraukuma un neizpratnes pilni signāli atskan no Kurzemes piekrastes – Užavas apkārtnes iedzīvotāji un viesi ziņojuši, ka dabas lieguma "Užava" mežos strādā smagā tehnika, tiek zāģēti koki un gatavoti prom vešanai. Kādēļ dabas liegumā notiek šādi meža darbi, un vai tie ir likumīgi?

Parasti šajos Užavos dabas lieguma mežos cilvēki bauda mieru un klusumu. Taču pašlaik te rūc "harvesters" un dūc zāģi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Piejūras kāpu meži Užavas apkārtnē ir iecienīta atpūtas vieta sēņotājiem, ogotājiem, tūristiem. Pēdējās dienās vairāki apmeklētāji pamanījuši, ka lieguma teritorijā vairākās vietās izveidojušies izcirtumi – katrs aptuveni 10 daļas hektāra platumā. Koki – sagarināti un sagatavoti prom vešanai.

Kas īsti notiek liegumā?

Darbus organizē "Latvijas Valsts meži", un, kā skaidroja uzņēmuma pārstāvji, tā neesot nekāda cirsma, bet gan biotopa bagātināšanas pasākumi. Iestādes meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners norādīja: "Šeit nav nekāda saistība ar atjaunošanas cirtēm, ražošanu un tā tālāk. Šeit galvenais ir biotopu kvalitātes pilnveidošana."

Proti, pašreiz šis priežu mežs atgādina plantāciju – taisnās līnijās līdzīgos attālumos viena no otras aug vienāda vecuma priedes. Zemsedzē dominē mellenes. Tās šeit jūtas labi, bet citas sugas tiek nomāktas.

"Latvijas Valsts mežu" vides projektu vadītāja Ieva Rove skaidroja: "Mēs neredzam dažādību, mēs neredzam mozaīku, neredzam smilts laukumus. (..) Tas bioloģiskais pamatojums ir veidot māju ar daudzām telpām, kas piemērotas dažādiem iedzīvotājiem. Tās tad ir šīs sugas. Daļai sugu vajag mirušo koksni. Daļai sugu vajag saules apspīdētu laukumu."

Užavas lieguma kopējā platība, ieskaitot jūras daļu, ir vairāk nekā 3000 hektāri. Izciršana plānota lieguma centrālajā daļā. Šeit iecerēts veidot aptuveni 140 šādus atvērumu laukumus. 

Tie imitēs tādas kā meža noras, kur augs kadiķi un iesēsies jaunie kociņi. Katra šī atvēruma vidū tiks saglabāti viens vai daži lielāki augoši centra koki, zemē paliks guļam vairāki stumbri – kā mājvieta kukaiņiem. Dažviet šajās izcirstajās platībās tiks dedzināti zari, imitējot meža ugunsgrēku, spiežot atkāpties mellenes un sūnas un radot vidi smiltis mīlošajām sugām.

"Mēs gribam redzēt smiltāju neļķi, kas ir smaržīga,"

norādīja Rove, piebilstot: "Gribētu skatīt, vai sila purenes varētu atgriezties, baltie ķērpji."

Mežinieki arī esot ņēmuši vērā, ka piejūras meži kalpo kāpu nostiprināšanai. Ciršana notiek tikai tādā apmērā, lai erozija netiktu veicināta.

Līdzīgas aktivitātes drīzumā tikšot sāktas arī Ances purvu un mežu liegumā, Ovīšu liegumā, Ķemeru Nacionālajā parkā un citās aizsargājamajās teritorijās Latvijā. Darbi turpināsies līdz pat 2023. gada beigām. 

Bet vai šī "biotopu bagātināšana" nav tikai aizsegs, lai aizsargājamajās dabas teritorijās netraucēti iegūtu kokmateriālus? "Latvijas Valsts mežos" to noliedza, uzsverot – šis ir Eiropas Kohēzijas fondu projekts, kura iniciators un vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). "Latvijas Valsts meži" šeit esot tikai izpildītājs.

Arī Dabas aizsardzības pārvalde apstiprināja, ka šādi darbi plānoti jau pirms vairākiem gadiem, izstrādājot vadlīnijas katrai biotopu grupai. 

Dabas aizsardzības pārvaldes Biotopu kopšanas pasākumu vadītāja Ērika Kļaviņa norādīja: "Balstoties uz šiem dokumentiem, DAP, sadarbojoties ar partneriem, izvēlējusies teritorijās, kurās veic ekspertu ieteiktos pasākumus. Nav tā, ka – hop, mums te gribas, mēs te nākam."

"Latvijas Valsts mežos" atzina – veidojot šos biotopu atvērumus, tiek iegūta arī noderīgā koksne, kura tiks realizēta. Taču uzņēmums šobrīd nevarot pateikt, cik daudz.  Šādi aprēķini tiekot veikti tikai pirms parastajām cirtēm, bet ne pirms biotopu kopšanas pasākumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt