Cilvēki nesteidzas palīdzēt stārķiem veidot ligzdas; ornitologi aicina būt atsaucīgiem

Joprojām vairāk nekā 70% balto stārķu ligzdu atrodas uz elektrolīniju balstiem, secināts ikgadējā ornitologu un Latvenergo veiktajā monitoringā. Tikai nedaudz palielinājies tādu ligzdu skaita īpatsvars, kuru ierīkošanā palīdzējis cilvēks. Arī stārķu izraisītie tehniskie traucējumi un iekārtu defekti nesamazinās. 

Tādēļ ornitologi arvien aicina veidot mākslīgās ligzdu pamatnes un izvietot tās savu viensētu tuvumā uzceltos balstos, jumta korēs vai uz kokiem. Savukārt starptautiskais stārķu uzskaites pētījums liecina, ka šogad ir vairāk neapdzīvotu ligzdu Latvijā, ko saista ar intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz stārķu iespēju baroties šajās vietās.

Veicot ikgadējo balto stārķu monitoringu, ornitologi un „Latvenergo” darbinieki secinājuši, ka arī 2014. gadā ligzdu skaits uz elektroenerģijas balstiem samazinājies tikai par pusotru procentu salīdzinājumā ar aizvadītajiem gadiem.

Akciju Sabiedrības „Sadales tīkls” nodrošinājuma direktors Signis Rīns stāsta, ka 2013. gadā konstatēti virs 2000 bojājumu pārvades tīklā stārķu ligzdošanas dēļ. Stārķi uz ligzdām nes zarus, kā arī metāliskus priekšmetus, kas bieži izraisa līniju atslēgšanos, turklāt ligzdu svars var būt pat līdz divām tonnām. „Sadales tīkli” daudzviet veic gaisa vada līniju pārbūvi kabeļu līnijās, lai tās būtu drošākas, sekojoši demontē arī līnijas, uz kurām jau ir stārķu ligzdas, taču to tad dara ārpus ligzdošanas perioda.

Viņš stāstīja, ka gadījumos, kad stabs ar ligzdu atrodas privātīpašumā, uzņēmums piedāvā saimniekam stabu atpirkt par simbolisku cenu – 5,17 eiro, lai saglabātu ligzdu. Taču saimniekam arī jāuzņemas atbildība par staba tehnisko stāvokli, jo, ņemot vērā ligzdas svaru, stabs pēc gadiem 10 – 20 var arī nokrist.  

Pēdējā gada laikā uzņēmums gan novēroja tendenci, ka aizvien vairāk cilvēku atsakās stabu atpirkt, un tāpēc „Sadales tīkls” spiest to demontēt kopā ar ligzdu, stāstīja Rīns.

Tāpat veikta arī septītā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, un portālā Dabasdati.lv atzīmētas teju septiņi tūkstoši balto stārķu ligzdas visā Latvijā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus secināja, ka kopumā Latvijas baltajiem stārķiem šogad ligzdošanas sezona bijusi mazāk sekmīga salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos gados. Viens no ietekmējošiem faktoriem ir arī intensīvas lauksaimniecības negatīvā ietekme uz stārķu ligzdošanu

Viņa norādīja, ka tagad ir mazliet vairāk „nesekmīgo ligzdu”, kurās stārķi dzīvo, bet viņiem nav mazuļu vai arī tie sezonas laikā gājuši boja. Arī izaugušo mazuļu skaits ir mazāks nekā vidēji iepriekšējos novērojumu gados.

Gadu gaitā krietni mazinājusies cilvēku palīdzība ligzdu veidošanā, jo bez palīdzības stārķim ir sarežģīti uztaisīt ligzdu kokā lielā spārnu pletuma dēļ. Tiesa gan, šogad negatīvā tendence esot apstājusies un viensētu veidoto ligzdu pamatu skaits šoreiz nav samazinājies, norāda ornitoloģe un aicina cilvēkus turpināt palīdzēt tautā par svēteļiem sauktajiem putniem veidot ligzdas.

Uz mākslīgiem ligzdu pamatiem būvētās ligzdas ir sekmīgākas, jo tās ir stabilākas, un stārķim bez cilvēka palīdzības kokos ligzdas izveidot ir grūtāk, tāpēc putniem jāpalīdz, aicina ornitoloģe.

Līdz šim brīdim visvairāk ligzdu reģistrēts Bebrenes, Dzelzavas, Rozulas, Lubānas un Raganas apkārtnē. Visu datu apkopojums tiks pabeigts gada beigās, bet jau tagad redzams, ka stārķu ligzdu pie mums nav mazāk kā pirms 10 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti