Čiekurveidīgas pangas eglēs – augu sūcēju «bērnistabas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas mežos, mežaparkos, parkos visai izplatīti ir savdabīgi skujkoku kaitēkļu statusu ieguvuši insekti – kukaiņu klases āržokleņu jeb kailžokleņu apakšklases pārstāvji, kas pieder augu sūcēju kārtas hermesu dzimtai, – hermesi. Visuzkrītošākos vēstījumus par sevi atstāj egļu bojātājiem pieskaitāmie šīs dzimtas dzīvnieki. Dominējošie (bet ne vienīgie!) pie mums eglēs mītošie ir divu sugu hermesi – egļu dzeltenais hermess un egļu vēlais hermess.

Savu klātbūtni egļu hermesi apliecina ar specifiskajām bērnistabām – čiekurus vairāk vai mazāk atgādinošām pangām.

Kā jau tas augu sūcējiem piedien, egļu hermesu attīstība norit ar nepilnīgu pārvēršanos.

Zīmīgi, ka hermesi ir anholocikliski kukaiņi, tātad šie insekti vairojas ar neapaugļotām olām jeb partenoģenētiski.

Viņu paaudze attīstās viena gada laikā. Tā spēj attīstīties tikai uz eglēm.

Egļu hermesu vairošanās cikls pavasarī sākas ar tā saucamajām "mātītēm – kolonijas dibinātājām". Kolonijas dibinātājas attīstās no kāpuriem, kuriem egļu pumpuru aizsegā izdevies veiksmīgi pārziemot. Mātītēm dibinātājām nav spārnu. Viņas maz pārvietojas, toties daudz ēd (sūcot egles skuju sulu, krāj spēkus un briedina sevī nākamo paaudzi), līdz beidzot katra izdēj lielu daudzumu olu. Šis process aizrit cilvēku acīm praktiski nemanāmi.

Tur, kur sūcot barojušās un dējušas mātes dibinātājas, egļu pumpuru vietā uz pērnajiem dzinumiem attīstās pangas. Pangu rašanos provocē barošanās procesā mātīšu izdalītas specifiskas vielas. Ikvienā pangā veidojas vismaz desmit cita no citas izolētas kameras.

Tajā pašā laikā no olām šķiļas kāpuri, kas steidz ielīst jauno (briestošo) pangu kamerās. Katrā nokļūst, barojas un attīstās vismaz pieci jaunie kukaiņi.

Ne visi cilvēki zina, kas ir egļu hermesu pangas, bet katram, kurš mežā nestaigā aizmiglotām acīm, jābūt šos veidojumus redzējušam. Tos grūti neievērot.

Pangu izmērs – daudzveidīgs, bet parasti nepārsniedz 3 centimetrus (vidēji vērtējot, dzeltenajam egļu hermesam pangas prāvākas, mazāk apaļīgas un sākuma periodā tumšākas par vēlā egļu hermesa pangām).

Kāpuri pangās, pārtikdami no egles sulas, aug un veidojas. Savukārt pangas briest.

Attīstības sākuma posmā pangas ir zaļas, pēc tam top vairāk vai mazāk izrotātas ar sarkanu vai violetu rakstu, vēlāk kļūst dzeltenīgas, tad dzeltenbrūnas, visbeidzot brūnas vai sarkanbrūnas.

Vasaras otrajā pusē atveras pangu kameras. Pa atverēm bērnistabas pamet kāpuri. Notiek kukaiņu pārģērbšanās – no pangām izkļuvušie radījumi pārvēršas par pāris milimetrus garām, spārnotām partenoģenētiskām mātītēm.

Lai gan jauntapušās egļu hermesu mātītes ir spārnotas, viņas tālu neceļo (zīmīgi, ka vēlā egļu hermesa spārnoto mātīšu lielākā daļa pat paliek uz dzimtā zara dzimtajā eglē vai, tālākais, pārceļas uz blakus augošo koku).

Drīz vien katra mamma izdēj uz skujām dažus desmitus olu. No šīm olām vasaras nogalē izšķīlušies kāpuriņi pārziemos līdzās jaunajiem egļu pumpuriem, kur nākamajā gadā sūks skuju sulu, līdz pārtaps par mātītēm dibinātājām, kas arī sūks skuju sulu, turklāt dēs partenoģenētiskas olas. Tā tiks radīts pamats jaunu pangu tapšanai.

Bet kas notiek ar vecajām, jau tukšajām pangām? Tās žūst, cietē, melnē, kamēr top vizuāli visai līdzīgas veciem, tukšiem (sēklas izkaisījušiem) egles čiekuriem, tiesa, krietni atpaliekot no tiem izmērā… Mini čiekuriņi!

Starp citu, vecās pangas var saglabāties egles zaros vairākus gadus. Tāpēc viegli atrodamas arī ziemā.

Hermesu bojātajiem dzinumiem nākamajā gadā parasti nobirst skujas, reizēm nokalst bojātie koka zari.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti