Projekta “Invazīvo sugu ierobežošanas pasākumi Cēsu novadā” ietvaros norisinās teritoriju apsekošana, lai izstrādātu metodiku un uzsāktu invazīvo augu sugu apkarošanu, tajā iekļaujot ne tikai latvāņus, bet arī sprigani un zeltslotiņas.
“Platības ar šīm sugām izplešas, viņas pārņem teritorijas, viņas, kā redzam šai vietā, pirms pāris gadiem noteikti tik lielu platību neaizņēma un nebija tik lielas. Viņas samazina bioloģisko daudzveidību.
Labums, salīdzinot ar Sosnovska latvāni, ir tas, ka viņas nekādu kaitējumu cilvēka veselībai, nekādus apdraudējumus nerada,” rāda projekta vadītāja Evija Atvara.
Pašlaik augu izplatības apsekošanā piedalās projektā iesaistītie darbinieki, kam pašiem ir jāapstaigā konkrētās teritorijas, digitāli piefiksējot to apmēru. Taču ir problemātiski apsekošanu veikt tādās vietās, kurām piekļūšana ir grūtāka, piemēram, grāvjos vai zem elektrolīnijām, tāpēc projekta ietvaros plānots iegādāties dronu. Tāpat projektā iesaistītās speciālistes uzsver, ka, laicīgi uzsākot cīņu ar spriganēm vai zeltslotiņām, ir iespējams no tām atbrīvoties.
“Visefektīvākais veids, kā cīnīties ar puķi sprigani, ir nogriežot augu zem vietas, kur ir zemākā lapiņa. Līdz ar to vairs augs neatjaunojas, jo, ja tiek atstātas lapiņas, tad no lapiņu vietām stumbeņi var sākt augt no jauna un ziedēt. Savukārt zeltslotiņas izplatās ar sakņu palīdzību, līdz ar to ir nepieciešama aktīva zemes kustināšana, aršana,” norāda projekta vadītājas asistente Zane Gaiķe.
Grūtāka cīņa ir ar latvāņiem. Tie izplatās ar sēklu palīdzību un pat pēc nopļaušanas ataug ievērojami ātrāk un atkal dzen ziedus, kas ražo sēklas.
Tomēr panākumus latvāņu apkarošanā ir guvis zemnieku saimniecības “Kundziņi” īpašnieks Andis Kāposts, kurš vairāk nekā desmit gadu pieredzē izmēģinājis dažādus latvāņu apkarošanas veidus un pats vairākkārt apdedzinājies gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē.
“Ziedošam latvānim nogriež pumpurus un ziedus, un kātu atstāj. Kā es smejos, tam latvānim sačakarē smadzenes.
Tad viņš ziedus vairs nedzen ārā, bet tad, kad nopļauj viņu, tad viņš dzen visu laiku, kaut vai desmit reizes vasarā viņu var pļaut, bet vienalga jebkurā gadījumā viņš pašās rudens beigās iedos ziedu un iedos sēklas,” klāsta Kāposts.
Tomēr, lai sēklas neizplatītos uz blakusteritorijām, ir svarīgi, lai invazīvo augu apkarošanā iesaistās visi zemju īpašnieki. Pret tiem, kas to nedarīs paši, tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, savukārt neapkopto teritoriju apstrādās pašvaldība, īpašniekam sedzot izdevumus.
