Vides fakti

Dižkoki

Vides fakti

Vai klimata pārmaiņas atņems ziemu arī šogad?

Pārtikas atlikumi - jauni produkti

Cēsīs no pārtikas atlikumiem darina gardumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Viena trešdaļa no visas pasaules saražotās pārtikas jeb aptuveni 1,3 miljardi tonnu gadā tiek izmesta atkritumos. Tā ir teju trešā daļa no kopumā saražotā produktu daudzuma. Cēsīs uzņēmums “Labas saknes” jēgpilni izmanto pārtikas atkritumus, no augļu un dārzeņu spiedpaliekām gatavojot gardumus.

Uzņēmums “Labas saknes” ar savu piemēru rāda, ka dažādus pārtikas atlikumus un paliekas var pārvērst jaunos gardumos un produktos. Viens no produktiem, ko gatavo uzņēmuma saimniece Daina Eglīte-Antona, ir žāvētu augļu konfektes, kur viena no sastāvdaļām ir pašmāju kaltētie āboli, upenes un kaltētu burkānu spiedpaliekas. Tās nereti kļūst arī par čipsu izejvielu.

Gardumu darinātāja apgalvo, ka spiedpaliekās ir lielāka uzturvērtība kā, piemēram, burkānu sulā, jo tās satur daudz vairāk šķiedrvielu un arī minerālvielu. Līdzīgā veidā no lielogu melleņu paliekām top melleņu konfektes. Tās var tikt apviļātas krāsainu augu pulveros – piemēram, kliņģerīšu, rudzupuķu, aveņu, piparmētru. Veidojot produktus no pārtikas atkritumiem, īpaši tiek piedomāts, lai procesa laikā nerastos jauni atkritumu veidi. Tāpēc pāri palikušās augu daļas tālāk tiek nogādātas dzīvniekiem. Burkānu mizas un lakstus īpaši iecienījušas ir aitas, govis un zirgi.

Pirms izmest kādu šķietami nevajadzīgu pārtikas pārpalikumu, ir vērts padomāt – varbūt no tā var sanāk kas vērtīgs un garšīgs.

Eiropas Savienība katru gadu izšķērdē gandrīz 90 miljonus tonnu pārtikas jeb vidēji 180 kg pārtikas uz vienu iedzīvotāju. Savukārt, pasaules nabadzīgākajos reģionos pārtikas atkritumu daudzums gada laikā ir tikai 6–11 kg uz vienu iedzīvotāju. Izniekotai pārtikai ir ievērojama ietekme uz vidi – pārtikas audzēšana un ražošana ir resursu ietilpīga. To vienkārši izmetot, mēs tērējam dabas resursus, izniekojam no tiem gūto enerģiju. Turklāt, pārtikas atkritumiem sadaloties, rodas dažādas siltumnīcefekta gāzes.  

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti