4. studija

Luksofori

4. studija

Vai apkārtējo māju bērni un pieaugušie drīkst sportot skolu stadionos?

Ko darīt, ja jūsu mājas par savu ziemas rezidenci izvēlas... caunas?

Caunas mājas bēniņos taisa traci. Vai dzīvniekus var dabūt prom?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Cauna diezgan bieži ievācas mājas bēniņos, lai tur pārziemotu un laistu pasaulē mazuļus, stāstīja Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Ap jūliju tās parasti atgriežas uz dzīvi mežā. Cilvēkam caunas nav bīstamas, bet, ja dzīvnieks naktīs neizturami trokšņo, vienīgais variants ir vērsties pēc palīdzības pie mednieka.

Raidījuma “4. studija” skatītājs Gatis vērsās pēc palīdzības, vaicājot, ko iesākt, ja viņa mājas bērniņus apsēdušas caunas.

 “Tās nemitīgi trokšņo, iedzīvojušās bēniņos. Izgrauzušas caurumus mājas sienā, pat samaitājušas mantas. Izsmidzināmi līdzekļi to atbaidīšanai Latvijā nav pieejami. Varbūt kāds eksperts varētu atbildēt, kā labāk rīkoties, ko darīt,” interesējās Gatis.

Pie cilvēkiem dodas meža caunas

Latvijā dzīvo divu sugu caunas – akmeņu cauna un meža cauna, un  Latvijas mežos šie dzīvnieki ir daudz sastopami.

“Caunas dzīvo ne tikai mežos, viņas ļoti labprāt izvēlas doties arī pie cilvēka. Tad, protams, nav jādomā par to, kādā vietā migas veidot vai kā savu dzīvi ziemā nodrošināt,” skaidroja Lange.

Novērojumi liecinot, ka pie cilvēka – bēniņos, kūtsaugšā vai bišu stropā – iemājo tieši meža caunas. Caunas ir ne tikai mājas miera traucētājas, bet arī biškopju bieds, jo ieperinās stropos, cienājas ar medu un izmanto jauniegūto mītni pārziemošanai.

Caunas ir plēsējas un ķer ciet “visu, kas kustas” –  sākot ar nelieliem grauzējiem un putnu olām līdz pat zaķiem un vāverēm. 

Latvijas Nacionālā dabas muzeja pedagoģe Una Bērziņa norādīja, ka lielākā daļa dzīvnieku, kas nāk tuvāk cilvēkam, meklē sev barību.

“Caunu gadījumā viņas sev meklē drošu patvērumu, jo, kaut arī plēsējs, viņa nav droša, ka kāds cits plēsējs viņu neapēd. Bēniņi, piemēram, ir diezgan droša, salīdzinoši silta vieta, varbūt tur vēl ir nolikta kaste ar āboliem, kurus cauna apēstu. Kaut arī plēsējs, viņa ēd arī ābolus,” stāstīja Bērziņa.

Arī suņu barības bļoda caunai ir pietiekami liels kārdinājums, un arī atklātā komposta kaudzē var atrasties kaut kas ēdams.

Caunas necieš citus sugas brāļus

Caunas ir dzīvnieki, kuri izvēlas dzīvot pa vienam un citus sugas brāļus necieš ne acu galā.

“Ja nu mātīte vai tēviņš kādu sev blakus pacieš uz dažām dienām, tas ir absolūti kāzu laikā un burtiski uz dažām dienām. Pēc tam viņi dzīvo katrs atsevišķi un redzēt viens otru negrib. Jo katrai caunai ir kaut kāda sava teritorija, kas tiek ļoti rūpīgi sargāta, jo visi pārējie sugas radinieki, kas tur staigā blakus, vienkārši ir konkurenti,” caunu attiecības raksturoja Līgatnes dabas taku vadītāja.

Visbiežāk cilvēki sakot, ka mājās iemitinājies vai nu viens dzīvnieks vai tur ir “bars ar caunām.” Caunai metienā var piedzimt līdz pieciem mazuļiem.

“Tad iedomājieties – pieci bērni dauzās. Tie zvēriņi ir diezgan dauzonīgi un trakulīgi, ļoti kustīgi, ārkārtīgi aktīvi un ziņkārīgi, un plus vēl viena mātīte,” paskaidroja Inta Lange.

Caunas ir nakts dzīvnieki, tāpēc neļauj gulēt arī cilvēkiem, taisot mājas bēniņos traci.

Vai caunas pie cilvēkiem ievācas uz palikšanu? Izrādās – nē, tas ir tikai tāds īstermiņa „īres līgums”. Cauna ievācas uz ziemas sezonu.

Tomēr, ja cauna kādu ziemu bēniņos ir pavadījusi, iespējams, tā atgriezīsies arī nākamajā ziemā, tādēļ ir jāparūpējas, lai mājā nebūtu nevienas šķirbas, pa kuru cauna varētu ielīst.

Ja iemitinājusies ir mātīte, tad viņa izveido migu, kur audzināt mazuļus. Mazuļi caunām dzimst martā, aprīlī. 

“Parasti uz jūlija beigām visa ģimenīte izvācas jau ārā,” sacīja Inta Lange. Savukārt tēviņš vai mātīte bez bērniem pamet māju jau krietni ātrāk.

Visu gadu caunām cilvēka mājā nav intereses palikt, pēc pārziemošanas tās dodas uz savu vasaras rezidenci mežā.

Kā skaidroja speciālisti, ja gadījumā ziemas sezonu ar jaunajiem īrniekiem tomēr nav iespējams mierīgi aizvadīt un nervi vairs netur, der sazināties ar tuvāko mednieku, jo caunas ir medījami dzīvnieki.

Arī lapsas un jenotsuņi

Kādi vēl zvēri ziemā mēdz nākt pie cilvēkiem un gūt no viņiem kādu labumu? Una Bērziņa precizēja: “Nevis dzīvnieki vairāk nāk tuvāk pilsētai, bet pilsēta izplešas tur, kur kādreiz dzīvniekam bija viņa ierastā dzīvesvieta.”

Lange pastāstīja, ka zem mājas vai klēts pamatiem migas taisa lapsas un dzīvo tur visu ziemu. Lapsu mazuļi aug pagalmā un pat skraida kopā ar suņiem.

Kādas sievietes šķūnī manīts jenotsuns, kas nekādi nav pierunājams doties prom. Kā skaidroja Inta Lange, jenotsuņiem šajā laikā noteikti jāguļ ziemas miegā, bet, ja šāds indivīds tā vietā nāk pie cilvēka, tas nozīmē, ka viņš ir novārdzis un slims, visticamāk, ar kašķi, kas zvēram neļauj gulēt.

Sadzīvot ar nelūgtajiem īrniekiem vai ne, tas cilvēka paša ziņā. Bet, ja uztraukuma iemesls ir nakts ballētājas caunas, cilvēkiem no šāda īrnieka nav jābaidās, un tas noteikti pēc kāda laika dosies prom.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti