Hidroekoloģijas institūta pētniece ienirst Burtniekā, lai savāktu grunts paraugus. Viņa stāsta, ka zilaļģes šosezon tiks pētītas divos Latvijas ezeros – Alūksnes ezerā un Burtniekā, kur šo baktēriju daudzums katru gadu arvien palielinās. Pie vainas ir gan klimata pārmaiņas, kas paaugstina ūdens temperatūru, gan intensīvā saimnieciskā darbība.
"Zilalģu attīstībai nepieciešams gan slāpeklis, gan fosfors, un šeit, Burtnieku ezerā ir ļoti daudz lauksaimniecības zemes apkārt un ļoti augstas slāpekļa koncentrācijas," norāda Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Puriņa.
Tāpēc nu tiks pētīts, vai zilaļģu izdalītos toksīnus uzņem arī zivis. "Tā kā Burtnieku ezers tiek plaši izmantots zvejošanai un makšķerēšanai, tad mēs gribam noskaidrot gan to, vai toksīni nonāk arī zivīs, gan to, vai tas ir sabiedrībai bīstami vai nav bīstami," saka Puriņa.
Jau trešo gadu zinātnieki pēta arī ezera zivju resursus. Noskaidrots, ka pārāk liels balto zivju īpatsvars (brekši vien te ir ap 80% no visas zivju masas) ietekmē ūdenskrātuves ekosistēmu. Tagad ir jādomā, kā to regulēt, jo baltās zivis, atšķirībā no līdakām un zandartiem zvejniekus un makšķerniekus interesē maz.
Līdz ar spiningošanas sezonas sākumu 1. maijā arī Burtniekā atsākusies makšķernieku rosība, tiesa, šosezon vairāk nekā citkārt dzirdēts, ka līdaku ezerā palicis pavisam maz. Ezera apsaimniekotāji stāsta – pagājušajā vasarā liels skaits zivju aizgāja bojā saslimšanas dēļ, tomēr tā, ka pie loma te nevar tikt, gan neesot. "Es paskaitīju tās atgrieztās licences. Paldies tiem makšķerniekiem, kuri bija apzinīgi un atgrieza, aizpildīja. Tad sanāca, ka ir kopā kaut kur pie četrām tonnām līdaciņu, kas pavasarī ir izņemtas no ezera," saka Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Jānis Bērziņš.
Lai arī tādā ezerā kā Burtnieks zivju resursiem būtu jāspēj atjaunoties pašiem, iespējams, iepriekšminēto problēmu dēļ šis process ir apgrūtināts. Šovasar ezerā plānots ielaist 30 000 līdaku mazuļu.
