Humāna attieksme pret dzīvniekiem ir viens no spilgtākajiem sabiedrības attīstības rādītājiem. Ik gadus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Latvijā tiek ierosināti vairāk nekā 50 kriminālprocesi, taču par dzīvnieku mocīšanu un nogalināšanu neviens cietumā nesēž, lai gan Krimināllikums par tādu pārkāpumu paredz ieslodzījumu līdz pat pieciem gadiem. Līdzīga aina ir arī Bulgārijā, kur tādi noziegumi reti tiek izmeklēti, un vēl retāk lieta nonāk līdz konkrētam spriedumam, un pat tajos gadījumos sadisti parasti tiek cauri tikai ar naudas sodu. Taču cerams, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies.
Nav noslēpums, ka dzīvnieku mocītāji nereti izdara noziegumus arī pret cilvēkiem. Tāds ir arī plaši vietējā presē atspoguļotais gadījums ar zirdziņu Volteru, ko tā saimnieks turēja nepiemērotos apstākļos - pagrabā, pusbadā, bez gaismas un ūdens. Grupa kaimiņos dzīvojošu angļu vairāk nekā gadu cīnījās par dzīvnieka atbrīvošanu, griezās pēc palīdzības gan policijā, gan vietējā pašvaldībā, taču izrādījās, ka nav likumīga pamata kaut ko uzsākt, jo gan zirdziņš, gan pagrabs ir privātīpašums.Vienīgā iespēja bija atpirkt dzīvnieku, kas tagad dzīvo pie saviem glābējiem un jūtas lieliski. Savukārt bijušais īpašnieks drīz pēc tam tika aizturēts par uzbrukumu ar cirvi savai sievasmātei.
Līdzīgu gadījumu izmeklēšana un profilakse būs zoopolicijas galvenais uzdevums. Starp idejas autoriem ir populārs televīzijas raidījums, vairāki eirodeputāti un nevalstiskās organizācijas, to skaitā fonds “Četras ķepas”, kura vadītājs Javors Gečevs uzskata, ka cietsirdība vienmēr ir cietsirdība neatkarīgi no tā, pret ko un kādā veidā tā izpaužas:
''Ar šo lēmumu mēs valstiskā līmenī risinām jautājumu par varmācību kā uzvedības normu un ne tikai attiecībā pret dzīvniekiem. Līdz šim tādiem noziegumiem netika pievērsta pienācīga uzmanība, taču esmu pārliecināts, ka zoopolicijas izveidošana situāciju izmainīs. Un daudzi potenciāli noziedznieki, kuriem vieta ir cietumā, tur nonāks, pirms būs pacēluši roku pret cilvēku.''
Likums par dzīvnieku aizsardzību Bulgārijā tika pieņemts jau pirms septiņiem gadiem. Tas paredz kriminālatbildību, ieskaitot naudas sodu un brīvības atņemšanu gan par savvaļas dzīvnieku, gan mājdzīvnieku mocīšanu, tīšu sakropļošanu vai nogalināšanu, dzīvnieku cīņu organizēšanu, it īpaši, ja tas notiek mazgadīgu bērnu klātbūtnē vai ar veterinārā ārsta ziņu. Taču salīdzinoši nelielais ierosināto krimināllietu un vēl jo vairāk pieņemto tiesas spriedumu skaits rāda, ka likuma piemērošana praksē neatbilst reālajai situācijai.
Būtiski ir izmainīt sabiedrības un arī pašu policistu un tiesu sistēmas darbinieku attieksmi – uz augstā sadzīves noziedzības fona var likties, ka ir arī svarīgākas problēmas par noindētu kaķēnu vai nošautu klaiņojošu suni.
Pirmie soļi jau ir sperti – Iekšlietu ministrija pieņēmusi lēmumu katrā apgabala policijas direkcijā izveidot speciālu vienību, kuras pamatuzdevums būs izmeklēt noziegumus pret dzīvniekiem. Topošos zoopolicistus apmācīs speciālisti no fonda “Četras ķepas”. Tiks izmantota arī attiecīgā pieredze citās valstīs, tai skaitā jau minētajā Holandē, kur likumsargiem ir tiesības pārbaudīt, kādos apstākļos tiek turēti mājdzīvnieki, ir arī speciāla “karstā” telefona līnija, kas pieņem signālus par pārkāpumiem.
Statistika rāda, ka Bulgārijā liela daļa no četrkājainajiem draugiem nonāk uz ielas, jo to saimnieki tādu vai citādu iemeslu dēļ nevēlas vai nespēj par tiem rūpēties, un kopējais skaits tuvojas jau 100 tūkstošiem. Klejojošu suņu bari lielās un mazās pilsētās kļuvuši par hronisku problēmu, bet dzīvnieku patversmes daudzviet ir pārpildītas. Tā kā paredzams, ka jaunizveidotajai zoopolicijai darba būs pietiekami.
