Šobrīd uz mūsu planētas sastopamas tikai 25 dažādas krokodilu sugas. Salīdzinājumam: ķirzakas un putni savā daudzo miljonu gadu pastāvēšanas laikā jau paguvuši pārveidoties tūkstošiem dažādu sugu paveidos.
Senlaikos gan bijuši arī tādi krokodili, kādus mūsdienās vairs neredzam, tostarp tikpat lieli milži kā dinozauri, zālēdāji, ātrskrējēji un gari, tievi serpentīna veida krokodili, kas dzīvojuši okeānā.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā ''Nature'', Bristoles Universitātes pētnieki skaidroja, ka krokodilu evolūcijas ātrums bijis samērā mainīgs, tomēr straujākās sugas pārmaiņas notikušas periodos, kad Zemes klimats bijis krietni siltāks.
Paleontologs un pētījuma vadītājs Makss Stokdeils skaidroja: "Veidojot analīzi, izmantojām mašīnmācīšanās algoritmu, lai noteiktu evolūcijas ātrumu. Evolūcijas ātrumu noteicām pēc noteiktā laika posmā notikušajām izmaiņām, savstarpēji salīdzinot fosiliju mērījumus un to vecumu."
Atklājies, ka krokodilu evolūcijas ātrums bijis ļoti lēns. Tā vien šķiet, ka reptiļu ķermeņi savulaik tik veiksmīgi pielāgojušies izdzīvošanai uz Zemes, ka nekādas dižās pārmaiņas vairs nebija nepieciešamas, norādīja pētnieki.
Pētījuma veicēji arī pieļauj, ka krokodilu ķermeņa uzbūve ļāvusi tiem pārdzīvot meteorītu triecienu krīta perioda beigās, kad gāja bojā dinozauri.
Krokodilu attīstība parasti notikusi krietni siltākos klimata apstākļos, jo tie nespēj kontrolēt sava ķermeņa temperatūru un dod priekšroku siltai apkārtējās vides temperatūrai. Klimata apstākļi dinozauru ērā bijuši siltāki nekā šobrīd, kas varētu izskaidrot, kādēļ reiz uz mūsu planētas dzīvoja arī citi šīs sugas pārstāvji, kādus mūsdienās vairs sastapt nevaram.
Tālākā izpēte tikšot veltīta tam, lai noskaidrotu, kādēļ izmira citi krokodilu sugas pārstāvji, kuri bija sastopami aizvēstures laikos.