Briežu ksilārija vislabāk pamanāma tieši ziemā. Kā to atrast

Rit gada dzestrā sezona. Varbūt tas izklausās paradoksāli, bet tieši aukstais periods ir relatīvi labvēlīgs laiks daudzu sugu uz koksnes mītošām sēnēm, tostarp šī stāstiņa galvenajai varonei – briežu ksilārijai.

Ar briežu ksilārijas augļķermeņiem cauru gadu pilni mūsu valsts meži. Jā, tos var izdoties ieraudzīt visu gadu, tomēr… Tomēr daudz biežāk tie ir pamanāmi (ja vien nav apslēpti zem sniega) rudenī un ziemas sākumā, kā arī ziemas otrajā pusē.

Latvijas mežos (jāpiebilst – arī parkos, dārzos) tā ir ļoti parasta sēne. Parasta, taču maz ievērota sēne. Bet, ja vien ir vēlme, briežu ksilāriju atradīs jebkurš meklētājs. Vien jāzina, kur meklēt, un jāspēj ieraudzīt!

Jāspēj ieraudzīt briežu ksilārijas ne īpaši lielos augļķermeņus. Tie ir tikai līdz piecus (retumis vairāk) centimetrus gari jeb augsti, tikai divus līdz astoņus milimetrus plati un ne vairāk kā puscentimetru biezi. To forma – augšdaļā paplatināta un daudziem arī sazarota.

Briežu ksilārija
Briežu ksilārija

Vērtējot šo sēni pēc tās augļķermeņu izskata, zināmā mērā pamatots ir latviskais nosaukumā iekļautais vārds "briežu", lai gan precīzāks būtu "briežragu", jo augļķermeņi nevis līdzinās briežiem, bet gan vairāk vai mazāk atgādina briežu dzimtas lielo zvēru ragus. Taču jāpiebilst, ka itin bieži atrodami augļķermeņu eksemplāri ar neizteiktu (niecīgu) augšdaļas zarojumu vai vispār bez zarojuma.

Lai kāda būtu briežu ksilārijas augļķermeņu augšgala forma, apakšējā daļā tie allaž ir cilindriski, mēdz būt gan taisni, gan saliekti, gan izlocīti.

Sēnei piešķirtais zinātniskais nosaukums Xylaria darināts no grieķu vārda xylon, kas nozīmē "koks", norāda: briežu ksilārija ir ksilotrofa (latviski sakot, no koksnes pārtiekoša) sēne. Par to liecina arī tas, ka šīs sēnes augļķermeņi atrodami uz koksnes, konkrētāk, uz mirušas koksnes – uz celmiem, kritalām un zemē nobirušiem zariem. Varbūt tāpēc tā nereti tiek uzskatīta par ķērpi? Jāatzīst: ksilārijai ir arī zināma ārēja vizuāla līdzība ar vienas otras sugas ķērpi.

Briežu ksilārija
Briežu ksilārija

Ļoti raksturīga jeb itin parasta (taču ne vienīgā!) šīs sēnes augtene ir veci, dažāda diametra lapu koku celmi.

Pat tad, kad izskatās, ka ieraudzītajiem briežu ksilārijas augļķermeņiem ar kokiem nav nekādas saiknes, jo tie it kā slienas augšup no līdzena, bieza sūnu klājiena (nevis no mirušas koksnes), pataustiet! Ja taustīsiet, tad sajutīsiet – tieši zem virszemē redzamajām sēnēm sūnās slēpjas trūdošas koka atliekas. Tātad, meklējot briežu ksilārijas, jālūkojas (jāraugās) pēc atmirušas lapu koksnes.

Briežu ksilārija
Briežu ksilārija

Parasti briežu ksilārijas augļķermeņi aug ciešās grupās. Ja ir ieraudzīts viens, tuvumā nevar nebūt vēl citi.

Briežu ksilārija vairojas gan ar bezdzimuma sporām (klonīdijām), kas visbiežāk veidojas rudenī un ziemā uz augļķermeņu virsmas un iekrāso tos augšgalā un vidusdaļā vai pat visā garumā pelēkbalti apsarmotus, gan arī ar dzimumsporām (askosporām), kas parasti, taču ne vienmēr, veidojas pavasarī sēnes asku stadijas periodā tās augļķermeņu iekšienē.

Briežu ksilārija
Briežu ksilārija

Asku stadijā, kad augļķermeņi ir nobrieduši un vairs nav klāti ar pulverveida bezdzimuma sporu (klonīdiju) segu, tie ir visā garumā melni un "rotāti" ar daudziem nelieliem, ieapaļiem izcilnīšiem. Šai stadijā augļķermeņu iekšienē atrodas melnas dzimumsporas – jau pieminētās askosporas.

Nereti vienviet, vienkop izdodas atrast dažāda vecuma (pat atšķirīgu stadiju) augļķermeņus.

Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2022. gada 9. janvārī. 

Rudens un ziema

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti