Kontrasts starp ārā dzelošo salu, gurkstošo sniegu un tropu smaržām oranžērijas iekšpusē ir spilgts. Ārā notiekošais tropu augus interesē visai maz, Latvijas Radio pastāstīja oranžērijas vadītāja Zani Purne. „Mums viss ir smalki, uz kompjūtera, paši noliekam, kādu temperatūru mums vajag, kādu gaismu, cik ilgi.. kopš mums ir jaunās siltumnīcas, esam ļoti cēlušies," viņa saka.
Pagājuši gandrīz četri gadi, kopš Salaspilī atklāja jauno „stikla pili” – oranžēriju. „Mums katru dienu zied apmēram 300 augu. Lūk, alojas – dažas jau noziedējušas, dažām vēl tikai nāk pumpuri. Lieli, kokveida, pašā galotnē būs milzīga ziedkopa,” palepojas Purne.
Blakus siltajā subtropu zālē spēcīga smarža jau pa gabalu nodod, ka te zied un nogatavojas arī citroni divu dūru lielumā. Zane Purne rāda uz brangu citronkoku, kas izaudzēts no sēkliņas.
„Mūsu kolēģe to sen atpakaļ iesēja, un viņai izauga, nu, fantastika," priecājas oranžērijas vadītāja. "Protams, tā nav šķirne, bet es to esmu nosaukusi savas kolēģes vārdā – Anita. Tā gan nav nekur reģistrēta, bet katrā ziņā ārkārtīgi izdevies un kolosāls eksemplārs.”
Ko iesākt ar gatavajiem augļiem, botāniskajā dārzā galva nav jālauza. „Lai arī mums visur ir izliktas kameras, ir tādi apmeklētāji, kuriem gribas kaut ko paņemt," atzīst Purne. "Diemžēl tā ir, un no tā neizbēgs. Bet arī mēs paši šad tad paņemam. Piemēram, ja ir daudz citronu, direktors uzdāvina kādiem viesiem, kas atbrauc. Sapūt nesapūst, visur aiziet."
Visi Salaspils botāniskajā dārzā augošie dienvidu skaistuļi gan nebrīvē līdz augļiem netiek. Oranžērijas vadītāja priecājas, ka nesen pirmo reizi pēc ilgiem laikiem uzziedējis avokado koks, un tas jau ir daudz.
„Tas ir tāds, neteiksim, brīnums, bet man viņš [avokado] ziedēja 2015.gadā, kad viņu šeit iestādījām," atceras Purne. "Un tad, diez kāpēc, kaut kas sāka nepatikt. Bet šogad ir uzziedējis. Protams, līdz augļiem netikt, jo avokado ir ļoti interesants apputeksnēšanās process. Gari neieslīgstot botānikā, kad uzzied vīrišķie ziedi, sievišķie ir aizvērušies. Un, kad uzzied sievišķie, aizvērušies ir vīrišķie. Protams, dabā tas koks ir milzīgs, desmit – divdesmit metri, un tad tie ziediņi tomēr satiekas un ir spējīgi apputeksnēties. Bet, ja paskatīsieties internetā avokado bildes, redzēsiet, ka tas nav kā mūsu ābele – nosēta ar āboliem. Augļi ir, bet to nav daudz.”
Visi ir pieraduši, ka ēdamie augļi ir banāni, citroni, apelsīni, bet arī kaktusiem ir ēdami augļi – pitaijas. Zane Purne ved uz sukulentu zāli, kur ir manāmi vēsāks. Koši rozā pitaijas jeb pūķa augļi jau redzami pa gabalu.
„Kaktusiem pašlaik ir miera periods. Vajadzīga zema temperatūra, 10-12 grādi, lai tie no pavasara līdz rudenim ziedētu," paskaidro Purne. "Ja viņi šo miera periodu nedabū, nezied. Cilvēkiem tas ir mūžīgais jautājums – man ir kaktuss, kāpēc tas nezied? Bet neviens jau nebūs ar mieru kaktusa dēļ dzīvot 10 grādos divus mēnešus. Jā, Ziemassvētku kaktusam ir citādāk, jo tas ir tropu kaktuss un tam miera periods ir savādāks. Viņiem nevajag zemu temperatūru.”
Tropu zālē ir ne vien augi, bet arī papagaiļu būris un gliemežu akvārijs.
„Lūk, ananāsi, tiem gan šobrīd nav augļu," ar augiem iepazīstina oranžērijas vadītāja. "Te ir eugēnija, tā nāk no Japānas. Ziediņi nav nekas īpašs, bet pēc tam veidojas oranži auglīši kā japāņu lukturīši. Tie ir ēdami. Tad ir papaijas, lūk, tur vēl kāds auglītis ir palicis. Mēs savus auglīšus dodam arī saviem papagailīšiem un Āfrikas milzu gliemežiem, viņi arī cienājas. Šeit savukārt ir kafijas kociņš. Varam uziet augšā, kur vienam mazam kafijas kociņam jau ir kafijas pupiņas.”
Zane Purne atklāj vienu no saviem sapņiem – Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā kādreiz iegūt kakao kociņu.
„Man ir vesels sarakstiņš uz galda, kādus kokus es vēl dzīvē gribētu," ieceres atklāj Purne. "Ar kakao kociņu ir ļoti sarežģīti. Kakao sēklas man ir nākušas ļoti daudzas, un es kādreiz to nezināju – ar kakao sēklām ir tā: no augļa paņemam un uzreiz zemē ieliekam. Bet, kamēr to iepako tūtiņā un atsūta no Portugāles, Francijas vai ASV, sēklas dīgtspēja jau ir tikpat kā zudusi. Tad ir vajadzīgs stādiņš. Mūsu apmaiņas katalogā starp visiem botāniskajiem dārziem ir arī dzīvie augi, bet tik lielu dzīvo augu netransportē. Tā kā kakao kociņš ir mans sapnis.”
Nacionālā botāniskā dārza oranžērija ar vairāk nekā diviem tūkstošiem augu sugu ir lielākais tropu dārzs Baltijā.
