Bitenieki Kuldīgas pusē šogad novēro lēnu bišu attīstību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Bites dzīvo no rokas mutē, tā situāciju savos bišu stropos raksturo pieredzējušais Padures bitenieks Maigonis Emars. Kaut arī dabā viss zied, bitēm pietrūkst nektāra. Bišu lēnāku attīstību pamanījusi arī Turlavas biteniece Ieva Sadauska. Viņai gan klājies labāk, jo nedēļas sākumā iegūts pirmais šī gada medus.  

Padurnieks Maigonis Emars ir pieredzējis bitenieks, taču pat viņam jāsaka, kar ar bitēm neko nevar zināt. Šogad bites pie stropiem ir ļoti klusas.  

„Fakts ir tāds, ka nav ienesuma. Nektāra augi nemedo. Viss kas zied, bet neatdala nektāru,” saka Emars.

Viņš spriež, ka, visticamāk, šo procesu ietekmē laika apstākļi. Līdzīgas situācijas pieredzē ir bijušas, kad bites papildus jāpiebaro.

„Tad ir par karstu, tad ir par aukstu.  Kad normāla temperatūra, viss kārtībā, bet, kad šitādas svārstības, nekas nenotiek. Ja stropā nav pietiekoši daudz barības, ja vienā kārītē nav līdz kilogramam medus, nu jau iet zem nulles. Bite dzīvo no rokas mutē, kā mēdz teikt cilvēki. Viena saimīte man bija tāda, kur 50% bišu nokrita. Viņas dzīvoja badā... aizgāja bada nāvē. Kaut ko saglābu, jādod ēst, bet šodien piepirkt un nest ēst - man tas nav pa kabatai,” atzīst Emars.

Viņš skaidro, ka bites šogad attīstās kūtri - nedzimst jaunās bites. Ja nav ienesuma, mātes samazina dējību, jo saprot, cik var vairoties un cik nē, uzsver bitenieks. Lai kā arī nebūtu, tas vēl neko nenozīmējot, sezonā viss var mainīties.  

Labāk klājas Turlavas biteniecei Ievai Sadauskai. Pie viņas zemnieku saimniecībā „Baļļas” izdodas paviesoties brīdī, kad tur tiek sviests pirmais medus.

”Tā ir jaunā medus sviede. Moderna, pagājušā gādā iegādājāmies ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Nopirkām tādu, kādu gribējām – klusu, jaudīgu, ļoti kvalitatīvu,” saka Sadauska.

„Šeit ir kārklu – pūpolu medus, mazliet tumšāki dzeltens. Gada sākums, nevarētu teikt, ka ļoti ražīgs. Kā kurā vietā tā attīstība notiek. Ir vietas, kur jau trīs magazīnas samestas virsū. Ir vietas, kur tikai pa vienai.  Bites vēl kaut ko domā, staigā, nevar saprast, nesīs medu vai ko darīs, ir vietas, kur bites jau spieto,” klāsta Sadauska.

Lai situāciju uzlabotu, biteniece domā bites pārvest uz citu vietu: ”Tur ir apsēta labība lielās platībās netālu. Varbūt nav tik daudz ienesuma. Nav viņām darba prieka līdz ar to.”

Biteniecei gan būšot ko aizvest uz nākamās nedēļas nogalē gaidāmo Brīvdabas gadatirgu. Sadauska stāsta, ka Latvijas daba katru gadu  pārsteidz - medus  garšas nianses  un buķetes vienmēr atšķiras. Viņa uzsver, ka garšu ziņā medus kultūru var veidot līdzīgu vīna kultūrai, turklāt daudz pamatotāk, atliek vien izveidot medus baudītāju klubiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti