Zināmais nezināmajā

Aicina iesaistīties zibakcijā "Viena diena Latvijā"

Zināmais nezināmajā

Kūst mūžīgā sasaluma zonas

Covid laika izgāztuve - kur paliek pandēmijas saražotie atkritumi

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs: Pērn medicīnas atkritumu apjoms dubultojies

No slimnīcām savākto atkritumu apjoms 2021. gadā gandrīz dubultojies, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "BAO" pārstāvis, ķīmiķis Guntis Pužulis. Nākotnē būs jāmeklē veidi bīstamo atkritumu pārstrādāšanai, lai tie pēc dezinfekcijas būtu otrreiz izmantojami rūpniecībā, viņš uzsvēra.

Epidemioloģiskie risinājumi Covid-19 pandēmijas apturēšanai ļāva regulēt saslimstību, bet vienlaikus radīja neskaitāmas tonnas medicīnas atkritumu. 

"Apskatoties 2020. gadu, konstatēju, ka atkritumu apjoms palika tāds pats kā 2019. gadā. 2021. gadā bija interesantāk – tad gandrīz dubultojās šis apjoms,” norādīja Pužulis. 

Covid-19 slimnieku dēļ slimnīcās radās daudz vairāk bīstamo atkritumu, kuri 24 stundu laikā jāutilizē. 

“To, kas agrāk aizgāja sadzīves atkritumos, to tagad pielika pie bīstamajiem atkritumiem,

kas īstenībā arī sarežģīja pārstrādes procesu, jo atkritumi bija ļoti lielos apjomos,” pauda uzņēmuma "Lautus" pārstāve Sandra Eglīte.

Pasaules Veselības organizācija ir definējusi piecas metodes, ar kurām likvidēt mikroorganismus, kas padara atkritumus par bīstamiem, skaidroja Eglīte. Pirmā ir dedzināšana, ko Latvijā medicīnisko atkritumu iznīcināšanai neizmanto jau 20 gadus. Otrā ir autoklāvs jeb ātri vārāmā katla princips, ko izmanto uzņēmumā “Lautus”. 

“Tātad viss, kas nonāk mūsu iekārtā, tiek stundu pārstrādāts. Viss dzīvais organisms, kas ir mikrobi, baktērijas, sēnes un tā tālāk, šajā laika posmā aiziet bojā, un tie atkritumi, kas iznāk no autoklāva, ir sterili,” stāstīja Eglīte. Tālāk atkritumi tiek samalti smalkos gabaliņos, vienlaikus tiek izspiests šķidrums, un tie tiek nodoti poligoniem. 

Trešā iespējamā metode bīstamo atkritumu pārstrādei ir izmantot mikroviļņu tehnoloģiju, ko Latvijā pielieto maziem apjomiem dažās slimnīcās. Ceturtā ir ķīmiskā dezinfekcija, piektā ir jonu apstrāde, kas vēl ir nākotnes tehnoloģija. 

“Mums ir ķīmiskā metode. No diviem reaģentiem tiek sagatavots dezinfekcijas šķīdums. Vispirms atkritumi tiek samalti, tad tie iekrīt vannā ar šo šķīdumu un notiek sterilizācija. Atkritumi tiek nospiesti un kļūst par nebīstamiem atkritumiem, kuri pašreiz tiek apglabāti,” stāstīja “BAO” pārstāvis. 

Viņš vērtēja, ka nākotnē Latvijā, visticamāk, varētu pielietot sadedzināšanas krāsnis, jo apglabāt zemē atkritumus būs aizliegts. Vienlaikus Pužulis atzina, ka esošās tehnoloģijas visus ievāktos bīstamos atkritumus samaļ kopā, līdz ar to šķirošana ir neiespējama. Šobrīd no kopējiem atkritumiem tiek atdalītas tikai adatas. 

Nākotnē, visticamāk, šīs tehnoloģijas būs jāmaina un jāmeklē veidi, kā bīstamos atkritumus pārstrādāt tā, lai tie pēc dezinfekcijas būtu otrreiz izmantojami rūpniecībā. 

“Ja šos atkritumus sadala, tos ir iespējams pārstrādāt kādos produktos. Ir uzņēmumi Francijā, kas sejas maskas smalcina, pievieno saistvielas un tad ražo tādus produktus kā dārza mēbeles, celtniecības caurules un grīdas segumu, kas ir sporta laukumos,” stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Beāte Zlaugotne.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt