“Ja pirms trim, četriem gadiem, stāvot tirgū un runājot ar klientiem par pesticīdu atliekvielām un Latvijas produkciju es varēju diezgan droši teikt, ka Latvijas medu mēs varam pirkt droši, jo Latvijas medū mēs diez vai atradīsim kādus pesticīdus, tad diemžēl jaunākie dati ne tikai no Biškopības biedrības, bet arī no institūta “Bior” pētījumiem rāda, ka Latvijas medū pesticīdus diemžēl mēs atrodam,” norādīja biškopis Briedis.
Arī Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle Ilze Mežniece norādīja, ka pesticīdu pēdas ir atrodamas pat vissavvaļākajos bišu stropos:
“Vismazākais skaits pesticīdu, ko atrada šādos bišu stropos, ir 13 dažādas toksiskas vielas. Tas nozīmē, ka tie ir visur un tie ietekmē bites visu laiku.”
Pesticīdus var iedalīt trīs grupās: insekticīdi, fungicīdi un herbicīdi. Bitēm bīstamākie ir insekticīdi, kas ir mērķtiecīgi veidoti, lai lauksaimniecībā izmantojamajās platībās ierobežotu kukaiņu klases kaitēkļus. Ķīmiski sintezētie insekticīdi ir nāvējoši visiem kukaiņiem. Tāpēc, lai nekaitētu bitēm, insekticīdus var smidzināt tikai vēlu vakarā un naktī, kad bites ir stropos.
Taču atklāts paliek jautājums par pārējiem augu aizsardzības līdzekļiem, kurus var smidzināt arī dienas laikā, – cik lielā mērā tie ir vai nav bīstami bitēm? “Jāņem vērā, ka arī citiem augu aizsardzības līdzekļiem kaut kādā mērā var piemist nevēlama ietekme uz bitēm, jo, papētot šo augu aizsardzības līdzekļu īpašības, piemēram, LD 50 rādītājus, fungicīdus, kas ir augu sēņu slimību ierobežošanai paredzēti arī herbicīdiem, arī tiem ir noteikti šie LD 50 rādītāji, kas nozīmē, ka mirstību bitēm viņi var izraisīt, bet devas, kas bitēm būtu jāuzņem, ir par vairākām kārtām lielākas, ja mēs salīdzinām ar insekticīdiem. Ja bite apēdīs tik un tik miligramu šīs vielas, tad viņa tūlīt nobeigsies, ja viņa apēdīs mazāk, viņa tūlīt nenobeigsies, bet, kas notiks, ja bite apēdīs 1/100 daļu no tās devas katru dienu savā dzīvē?” retoriski jautāja Latvijas Lauksaimniecības docents un vadošais pētnieks Jānis Gailis.
Pesticīdu lietošana nereti ir nāves spriedums bitēm, it sevišķi tos izmantojot nevietā un neīstajā laikā, neatbilstoši noteikumiem.
“Būtiskākās problēmas ir tās, ka daži lauksaimnieki izmanto nelegālus vai vecus padomju laikā ražotus preparātus, vai pārkāpj lietošanas noteikumus. Pats esmu ar to saskāries. Kas notika? Mira bites vienā no vietnēm. Kas netika ievērots, un kas tika darīts? Pagaidām nav ne jausmas, jo vainīgais netika ieraudzīts. Pirms diviem gadiem es redzēju vainīgo, un tad arī viss bija ātri skaidrs, bet patreiz, kamēr notiks izmeklēšana, analizēšana, kas ir par vainu un kāpēc bites mirst, – var redzēt, ka no saindēšanās,” stāstīja biškopis Jānis Vainovskis.
Pagājušajā gadā aizsākto aicinājumu līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu ir parakstījuši teju 500 tūkstoši Eiropas Savienības valstu pilsoņi.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
