Saimniecības "Bebri" 300 hektāros aug arī zirņi, pupas un speltas kvieši. Savukārt bioloģisko lauksaimniecību īpaši svarīgi pieminēt septembrī, jo starptautiski to atzīmē kā bioloģiskās pārtikas mēnesi. Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina vairāk pievērst uzmanību pārtikas marķējumam un izvēlēties bioloģiski sertificētus produktus.
“Esam nokūluši 60 hektārus speltas kviešu, pēc tam 35 hektāru platībā iesēsim griķus,” sacīja zemnieku saimniecības saimnieks Ēriks Škutāns.
Viņa griķu lauku ieskauj mežu masīvs, kas arī savā ziņā palīdz bioloģiskajā saimniekošanā, jo visapkārt nav neviena lauksaimnieka, kas izmanto pesticīdus, līdz ar to 100 hektārus plašais lauks nav pakļauts kaitīgām ietekmēm.
Škutāns stāstīja, ka griķi šogad nobriest lēnām un arī laika apstākļi nav bijuši pateicīgi, jo vispirms bija karsta vasara un sausums, bet tagad uznākušas lietavas.
“Viss ir tieši tā, kā mums nevajag. Kad mums vajadzēja mitrumu, tā nebija, kad to nevajag, tad sāka līt. Griķi sāk gatavoties pakāpeniski, un mums, bioloģiskajiem saimniekotājiem, vislabāk ir, ja varam vākt griķus pēc salnām. Pēc 20. septembra griķiem stiebrs sāk palikt melns, sauss, tad es daļu platības jau sāku novākt. Ļoti viegli ir vākt griķus, ja bijušas salnas. Tiesa, ja konvencionālie lauksaimnieki griķus “noindē”, tos var novākt kaut tagad. Ir, kas pesticīdus izmanto ļoti maz, tur ķimikāliju būs ļoti maz, bet tiem lauksaimniekiem, kas nav bijuši godīgi, griķi ir vienkārši bīstami veselībai,” par griķu audzēšanu stāstīja Škutāns.
Laika apstākļi, bioloģiski saimniekojot, ir ļoti svarīgi, jo neko jau nevar pielabot, izmantojot dažādus preparātus.
Ēriks Škutāns stāstīja: “Ja es varētu pasūtīt laika apstākļus tāpat, kā konvencionālie lauksaimnieki pasūta ķīmisko mēslojumu veikalā, tad ne viņiem, ne man nevajadzētu izmantot mēslojumu. Tad mēs ļoti labi tiktu galā ar bioloģiskajām metodēm. Ja laika apstākļi ir tādi kā šogad, kā man nevajag, tāpat viss notiek, griķi aug un drīz tos kulsim.”
Cīņā ar nezālēm nekas jauns nav jāizgudro
Saimnieks Škutāns stāstīja, ka saimnieko ar vectēvu metodēm: “Sagatavojam papuves, uzaram lauku, atstājam, lai izaug nezālītes, un tad, kad tās ir mazas, atkal iestrādājam zemē, šādā veidā attīrot zemi no sēklām. Vēl ir tāds variants, ka slāpējam saknes, turot tās zem zemes. Ja šis variants nestrādā, tad saknes izceļam ārā, bet tad vajag sauli, kas tās izkaltē, un tās pārvēršas par mēslojumu, ko atkal iestrādājam zemē.”
Saimniecībā griķi tiek audzēti ap 100 hektāru platībā, lielāko daļu no tiem pārstrādā, un viens no saimniecības galvenajiem produktiem ir zaļie griķi.
“Lobīts zaļais griķis ir dzīvs. Ir, kas zaļos griķus diedzē un ēd, kad izdīguši mazi asniņi, jo tajos ir daudz vitamīnu,” zaļo griķu labās īpašības uzskaitīja Škutāns.
Par produkcijas realizāciju saimniecībā nesūdzas, – cik saražots, tik arī pārdod. Neapstrādātie griķi ir arī pieprasīta eksportprece. Runājot par izvēli saimniekot bioloģiski, saimnieki Mārīte un Ēriks Škutāni atzina, ka tas bija pieredzē balstīts lēmums, jo vispirms kultūras tika audzētas pēc konvencionālās lauksaimniecības metodēm.
“Tad, kad esi izmantojis pesticīdus un redzi, ar ko mēslo laukus, vienā brīdī nonāc pie secinājuma, vai to visu vajag. Tu redzi, ka var arī iztikt bez šādām metodēm. Cilvēks, kas nedzīvo lauka malā, jau neredz, cik bieži to miglo. Bet, paņemot rokā, piemēram, tomātu, kas audzēts ar ķimikālijām, tas izskatās kā bioloģiski audzētais. Un tad cilvēks domā, varbūt tas nemaz tik kaitīgs nav, jo kā var būt kaitīgs, ja šāda ķīmiskā audzēšana ir atļauta,” norādīja Mārīte Škutāne.
Savukārt Ēriks Škutāns par savu audzēto produkciju sacīja, ka pats to arī ēd un ar mierīgu sirdi var piedāvāt citiem: "Man prasa, vai tas ir jūsu dzīvesveids, vai bizness? Mums tas viss ir kopā, laikam tā ir pārliecība."
Zemnieku saimniecībā „Bebri” atzina, ka bioloģiskās saimniekošanas izvēle ir bijusi pareiza, jo pieprasījums pēc produkcijas tikai palielinās.
