Ķepa uz sirds

Iļģuciema suņi

Ķepa uz sirds

Kucēnu socializācija pagaidmājās

Bīgls sācis lielās darīšanas kārtot istabā. Kāpēc suns tā uzvedas, un ko darīt?

Divus gadus vecais Skipijs ir lutināts suns – jebkurš nedarbs tiek piedots. Bīgls ne tikai pasācis mukt prom no mājām, bet arī naktīs nokārtot lielās darīšanas istabā. Kāpēc suns tā uzvedas, un ko tagad darīt?

Klausa tikai vīru

Skipija nedienas sākās rudenī. Tā kā saimnieki vienu nedēļu uzturas vienā pilsētā, bet nākamo citā, suns pieradis, ka tiek ņemts līdzi visur, bet šoreiz saimniece devās prom viena.

"Viņš ļoti par to apvainojās, ka nav paņemts līdzi, un tad sākās - visas nedēļas garumā katru nakti bija pārsteigums uz grīdas. Es domāju, ka tas ir tāda protesta izrādīšana par to, ka viņš palicis mājās, ka nav bijis līdz," sprieda Skipija saimniece Sabīne Kumerdanka.

Pēc Sabīnes atgriešanās Skipijs negribēja ar viņu komunicēt, ignorēja komandas, turpināja taisīt šmuci uz grīdas un bēga prom no mājām. Turklāt klausa tikai vīru.

"Šeit viņš zina, ko viņš nedrīkst, un otrā pilsētā, kur mēs aizbraucam dzīvot nedēļu, viņš to visu drīkst. Man liekas, ka viņš vairs mani tā kā neuzskata par saimnieci, jo, ja vīrs pasaka, ka to nedrīkst, tad nedrīkst, riktīgi nedrīkst, bet, ja es pasaku, nu tad bišķiņ drīkst," stāstīja Sabīne.

Trūkst disciplīnas

Kā atgūt suņa paklausību un parādīt, kurš mājās ir saimnieks? Palīgā dodas suņu uzvedības eksperts. Kinologam Ivo Svennem ir skaidrs – Skipijam trūkst disciplīnas. Lutināšana un noteikumu trūkums sunim radījis iespaidu, ka māja pieder tikai viņam.

"Šeit pastāvīgi staigā visi pārējie bara locekļi, un viņam ir jāapliecina, kas šeit viss ir viņa. No rīta, lai viss būtu sakārtots, lai visi zina, kur kas notiekas. Tas, kā jūs pēc tam to lasāt un uzvedaties, tā ir jūsu darīšana, bet viņš savu darbu ir izdarījis, viņš ir atzīmējis to, ko viņš ir iekarojis," teica kinologs.

Vienīgais, ko Sabīne Skipijam aizliegusi – gulēt saimnieces gultā. To suns ievēro, bet pārējās vietās bīgls nekautrējas atstāt “suvenīrus”, uz ko saimniece reaģē, suni aizvelkot uz nedarba vietu. 

Tā kā suns nekad nav pieķerts nozieguma brīdī, norādīšana uz nedarbu Skipijam neko nemainīs – suns prātos, par ko saimniece dusmojas.

Sakārtot hierarhiju

Risinājums ir cits, proti, sakārtot hierarhiju. Kā to izdarīt? Pirmkārt, kontrole.

"Turpmāk mums vajadzēs ierobežot telpu, kurā viņš atrodas, un kopā dodamies ārā kontrolēti. Ja mēs nevaram iztikt bez pavadas, tad mēs garā pavadā no sākuma sakārtojam hierarhiju, attiecības ar suni un pēc tam sākam jau vairāk uzticēties un laist pavadu brīvāk," norādīja kinologs.

Skipijam jāsaprot, ka mājās galvenais barvedis ir Sabīne – un viņa nosaka visas aktivitātes. Jo īpaši tas attiecas uz mīļošanos,  ko suns uztver kā saimnieka vājumu, nevis emocionālu pieķeršanos.

Mīļuma brīžus ierosina tikai un vienīgi saimnieks – suņa pienākums ir tiem atsaukties.

"Tas ir suņa darbs, suņa darbs, uz ko mēs viņu ieslēdzam - tieši to, ka mums atnāk tās mīļuma izpausmes, uzplūdi. Tad mēs saucam savu mīluli "nāci šurpu, mamma tevi mīļos". Mīļojamies, dauzāmies, vārtāmies, darām, ko gribam, bet pēc tam atkal savācamies, savācam suņa uzvedību, nomierināmies un dzīvojam mierīgi tālāk," klāstīja kinologs.

Jāmaina paradumi

Tas pats attiecas arī uz citiem nedarbiem. Bīgls iemācījies, kā panākt momentānu saimnieku reakciju savā labā – tagad Sabīnei nāksies mainīt savus paradumus attiecībā pret Skipiju.

"Kad viņš bija mazāks, lai panāktu savu, ka viņš grib iet ārā, viņš sāka grauzt galdam stūri, piemēram. Tad es viņu norāju. Lai ātrāk beidz darīt, vai nu es pati izvedu vai kāds cits. Tad viņš to tā kā panāca – zina, ka, kaut ko sliktu darot, viņš dabūs to," stāstīja Sabīne.

Tikmēr kinologs norādīja: "Suņa izpratnē nav labs, slikts, varu, nevaru. Viņš to izveidoja kā signālu. Turpmāk tikko kā viņš mēģina mājās kaut ko aiztikt aiz zobiem, ir vienkārši pārtraukšana, komanda "nē", marķieris, mēs to nedarām, vai komanda "jā", mēs to darām."

Lielisks palīgs kontrolei ir našķi un barība. Skipijam vienmēr ir pieejams sausās barības trauks, un tā ir viena no lielākajām kļūdām.

"Suns nedzīvo visu laiku pie beigta mamuta, pie kura var aiziet paēst, cik viņš vēlas. Lai viņš dabūtu ēst, viņam ir jāpiepūlas. Un, ja mēs noņemam šo faktoru nost, tad viņam nav nekādas īpašas intereses, ja mēs nedodam viņam kaut kādas īpašas izklaides. Vēders pilns, atpūties es esmu, jāsāk meklēt izklaides," skaidroja kinologs.

Arī suņa vietu izvēlas saimnieks – Sabīne nosaka, vai un kad suns drīkst kāpt otrajā stāvā. Kad Skipijs būs iemācījies paklausību uz vārda, atrisināsies arī pārējās problēmas – tajā skaitā bīgliem tipiskā bēgšana no mājām.

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti