Vides fakti

Lakši

Vides fakti

Vides fakti

Zvēraudzētavas

Biedrība «Dzīvnieku brīvība»: Zvēraudzētavās joprojām nerūpējas par dzīvniekiem

Septiņu gadu laikā biedrības “Dzīvnieku brīvība” aktīvisti četras reizes slepeni iefiltrējušies par darbiniekiem kādā no Latvijas zvēraudzētavām un tajās vienmēr atklāti pārkāpumi – fermās ir ļoti daudz slimu, ievainotu, mirstošu dzīvnieku, kas tiek atstāti bez veterinārās aprūpes, konstatēja biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere.

Slepeni pētījumi atklāj pārkāpumus

Pirmo slepeno pētījumu “Dzīvnieku brīvība” veica 2012. gadā, un septiņu gadu laikā kopumā veikti četri apjomīgi slepeni pētījumi tieši zvēraudzētavās, katru reizi konstatējot, ka fermās daudzi dzīvnieki ir slimi un atstāti bez atbilstošas aprūpes.

Pēc ūdeļu fermā “Baltic Devon Mink” nofilmētā materiāla publicēšanas notika Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes ārkārtas sēde, kurā piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Dzīvnieku draugu biedrības, Zvēraudzētāju asociācijas un citi.

“Zemkopības ministrs ir uzdevis PVD veikt pārbaudes, mēs arī šobrīd gaidām pārbaužu rezultātus, protams, vērtēsim un tālāk attiecīgi lemsim, ko varam darīt, ko dienests var darīt, varbūt no likumdošanas puses ir jautājumi, ko varam risināt,” sacīja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone.

Tikmēr biedrība “Dzīvnieku brīvība” uzskata, ka atbildīgie dienesti nereaģē un pietiekami nekontrolē zvēraudzētavās notiekošo.

“Katru reizi, kad ir jauni materiāli no zvēraudzētavām, Zemkopības ministrija strādā vienā un tajā pašā veidā. Izziņo medijos, ka tiks veiktas ārkārtas pārbaudes, tātad visi ir informēti, arī zvēraudzētāji. Tad PVD dodas pārbaudīt, varbūt tiek atrasti daži pārkāpumi. Kāpēc mums ir šāda nekontrolējama, neuzraugāma industrija, kurā tiek sisti dzīvnieki, sistemātiski tiek sisti pārošanas laikā?” jautāja biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere.

Inspektoru klātbūtnē dzīvniekus neatļaujas sist

Pārtikas un veterinārais dienests atzīst, ka tie ir smagi pārkāpumi, taču esot jāsaprot, ka bieži vien noteicošais ir inspektoru klātbūtne, kad neviens neatļaujas dzīvniekus sist vai darīt tiem pāri.

“Tā ir ne tikai kažokzvēru audzētavās – tas notiek jebkurā fermā! Tad inspektoram jādzīvo fermā – ja būs inspektors, tad dzīvniekiem neviens pāri nedarīs. Divas reizes gadā mēs plānojam labturības pārbaudes, tās ir plānveida. Tiklīdz konstatējam neatbilstības, seko papildu un atkārtotas pārbaudes. Tas sapurina kažokzvēru audzētājus,” skaidro PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.

Savukārt Zemkopības ministrija uzsvēra, ka uzņēmējiem jāveic paškontrole, piemēram ar novērošanas kamerām, lai varētu novērot, kā darbinieki veic savus pienākumus, vai visas labturības prasības tiek ievērotas.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija piekrita, ka jāstrādā ar fermas darbiniekiem, lai šādu pārkāpumu nebūtu un izturētos ar cieņu pret zvēriem, bet šogad uzņemtos kadrus vērtē kā tendenciozus.

“Ar vienu mērķi – diskreditēt gan zvēraudzēšanu, gan vispār lopkopību Latvijā. Tādus kadrus, ja labi grib, var uzņemt par jebkuru lopkopības uzņēmumu, jo raidījumā ir faktiski nofilmēti seši gadījumi, seši kadri ar slimiem dzīvniekiem un – saprotiet paši, fermā atrodas 100 tūkstoši dzīvnieku! Pa visu raidījuma laiku nebija nofilmēts neviens normāls būris, neviens normāls dzīvnieks, kā izskatās 99,99% gadījumu zvērsaimniecībās,” savus iebildumus izteica Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš.

Tikmēr biedrība “Dzīvnieku brīvība” uzsver, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kas notiek mums tepat blakus, – aiz slēgtām durvīm, stingrā valsts iestāžu uzraudzībā.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

Vides fakti

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt