Juglas dzīvnieku patversmes voljēros jau vairākus mēnešus sēž piecpadsmit Rodēzijas ridžbeki un to kaukāziešu jaukteņi. Viņi kopā ar savām mammām atņemti kādai kaktu pavairotājai Dārziņos. Turēti necilvēcīgos apstākļos un bez veselības aprūpes.
"Viens tantuks ir turējis kuces, vairojis, [portālā] ss.lv pārdevis, PVD [Pārtikas un veterinārā dienesta] uzmanības lokā viņa ir bijusi jau gadiem," saka patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa. "Visiem [suņiem] bija tārpi vienkārši griezdamies. Cilvēks, kas tik bezatbildīgi vairo dzīvniekus tirgum, nerūpējas pilnīgi neko, viņi ēda visu, kas atradās uz zemes, pat akmeņus."
Suņu konfiskācijas brīdī kucēni cieta vēl vairāk. Tā sauktā suņu saimniece nepakļāvās policistiem, draudot suņus pat nogalināt – meta pāri žogam, un vienu pat savainoja ar nazi.
Kamēr administratīvā lieta vēl nav atrisināta, suņi atrodas patversmē. Tomēr šeit gandrīz piecus mēnešus vecajiem kucēniem nav iespējams pilnībā nodrošināt tik nepieciešamo uzmanību. Patversmē stāsta, ka šajā vecumā logs uz socializāciju kucēniem veras ciet, jo viņi ir pieraduši pie redzētā un no tā viņiem nav bail. Turpretim viņi ļoti baidīsies no visa jaunā, ko turpmāk redzēs, un nākamais solis aiz bailēm ir agresija.
Kucēni patversmē sāk ierauties sevī, sāk baidīties no visa un pat neiet citās telpās, noguļas uz zemes un kliedz no bailēm.
Bezbailīgais Rodēzijas ridžbeks vēsturiski ir no Dienvidāfrikas, kur medī lauvas. Savukārt stūrgalvīgais kaukāzietis mīl brīvību un slikti pakļaujas komandām. Kāds būs krustojums? Liels, simpātisks suns ar neprognozējamu raksturu un agresiju, kas var apdraudēt jūsu un jūsu ģimenes dzīvību.
Kinoloģe Jūlija Bogomolova strādā ar patversmē nonākušajiem ridžbeka un kaukāzieša jaukteņiem. Viņa konstatējusi, ka perspektīva ir ļoti ļoti bēdīga.
"Pērkot no rokām, jūs nekad nezināt, kas tur ir iekšā, vai sajauktas šķirnes vai nesajauktas šķirnes, mēs nezinām par viņu raksturu neko un tas vienmēr ir nopietni," saka kinoloģe. "Nopietni par raksturu, ko dabūsim, nopietni par veselību, ģenētiku, par to, ko jūs dabūsiet."
Suņu krustošanu tāpat kā suņu audzēšanu nedrīkst veikt kurš katrs.
Pērkot suni no oficiāla audzētāja, kucēnam būs veiktas visas šķirnei atbilstošās veselības pārbaudes, uzvedības testi, ja tas nepieciešams, un audzētājs spēs apliecināt piederību konkrētam Lauksaimniecības datu centrā reģistrētam klubam.
Arī šeit jābūt uzmanīgam – par klubu jāievāc atsauksmes un jānoskaidro, vai tas vispār eksistē. Katrs klubs rīko izstādes, kur notiek darbs un atlase. Nopietnā klubā arī regulē nopietno audzētāju darbību, nodarbojas ar šķirnes suņiem un arī pēc Latvijas likumiem nav tā, ka kurš katrs var darboties pēc paša iegribām.
Portālā ss.com un citās vietnēs gan vērojama pavisam atšķirīga aina – suņus pārdod pa labi un pa kreisi.
Meklē otrās pusītes kucēnu radīšanai – savas vai jebkuras citas šķirnes. Un, protams, atdod labās rokās “nejauši” gadījušos kucēnus no nezināma suņu tēva. Bieži vien kucēni nav attārpoti, nav vakcinēti, nav ieguldīts nekāds darbs, bet simt eiro tiek ielikti kabatā.
Ciltsraksti nav izdomāti papīri, lai uzskrūvētu suņa cenu. Tas ir apliecinājums šķirnes prasībām, lai, pērkot suni, saimnieks būtu drošs par dzīvnieka veselības stāvokli un gaidāmo raksturu. Diemžēl daudziem gribas dabūt to pašu šķirnes suni lētāk, un kur ir pieprasījums, tur arī piedāvājums.
Cilvēks neaizdomājas, ka, samaksājot vienreiz it kā lētāk, uz visu mūžu var dabūt ar suņa veselību un agresiju saistītas problēmas,
kuras neviens kinologs nevarēs atrisināt, saka speciālisti. Suns bez ciltsrakstiem nozīmē vairākus riskus. Ja nav zināmi vecāki, kāds būs raksturs? Ja vecāki ir radniecīgi, kādas būs iedzimtas veselības problēmas? Un galu galā šāds suns var apdraudēt saimnieka un viņa ģimenes locekļu drošību.
Beigās izdevumi izvēršas daudz lielāki nekā plānots un pieaug risks, ka nepietiekamas atbildības dēļ dzīvnieks tiks izmests uz ielas.
Vēloties mierīgu suni ar haskija zilajām acīm, var iegūt pašu haskiju – tikai daudz agresīvāku un slikti apmācāmu. Bezatbildīgo krustojumu sekas izgaismojas patversmēs, kur nonāk nevienam nevajadzīgi, izmesti un izbrāķēti suņi. Savukārt kaktu pavairotāji samaksā sodu un ražo tālāk. Kinologi atzīst, ka kontrolmehānisms nestrādā tik labi un arī sodi ir smieklīgi, ja vien cilvēks ar ko tādu mērķtiecīgi nodarbojas. Arī sabiedrība "nelegāli" atbalsta un līdz ar to viņam ir klienti.
Gaidot, kad nelegālo pavairotāju rūpalam beidzot tiks pielikts punkts, ridžbeku iespējas uz normālu dzīvi sarūk. Piecpadsmit kucēnu liktenis ir sabojāts vienas cietsirdīgas sievietes un pāris nespējīgu birokrātu dēļ. Nedod Dievs, ka tiks atspēkoti kādi PVD priekšraksti un pieņemts lēmums pieņemsim atdot kucēnus līdzšinējai saimniecei. Dzīvnieku aizsardzības organizācija tad ļoti strikti iestāsies pret šādu nepareizību.
