Zināmais nezināmajā

Tongas vulkāna izvirdums. Salu valstu seismiskā dzīve

Zināmais nezināmajā

Latviešu zinātnieki palīdz zinātniekiem no Ukrainas, meklējot iespējas strādāt svešumā

Sēra dioksīda pielietojuma pētniecība Rīgas Tehniskajā universitātē

Bezatkritumu kustība: Elektropreces jāražo izturīgas un viegli salabojamas

Arvien vairāk tiek domāts par to, kā pāriet uz ilgtspējīgu preču dizainu, lai tās būtu viegli salabojamas, ar pieejamām detaļām un izturīgas, jo elektropreces ir viena no atkritumu grupām, kas pieaug visstraujāk un pārstrādāta tiek maz, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja bezatkritumu kustības „Zero Waste Latvija” biedre Maija Krastiņa. 

Ilgtspēja ir viens no mūsu gadsimta vārdiem – par to runā vides draugi, ekonomisti, politiķi. Ilgtspēja ir būtiska arī mūsu izvēlē, kā pērkam un patērējam elektrotehniku.

“Šobrīd tiešām milzīgs uzsvars ir uz to, ka ir nepieciešams arvien vairāk un sistēmiski domāt pie tā, lai šīs preces nekļūtu par atkritumiem. Doma ir tāda, ka tām jābūt izstrādātām tā, lai tās var salabot, lai detaļas ir pieejamas,” skaidroja Krastiņa. 

“Tā ir viena no atkritumu grupām, kura pieaug visstraujāk un pārstrādāta savukārt tiek maz,” viņa piebilda.  

Eiropas līmenī tiek pārstrādāts mazāk nekā 40% elektropreču. Tajā pašā laikā pasaules mērogā Eiropa cenšas iet pa priekšu citiem ar ambiciozām prasībām pēc iespējām iekārtas salabot. 

“Eiropas līmenī ļoti daudz kas ir jau definēts, un mēs ejam arvien ātrāk uz priekšu, bet vienotas likumdošanas šobrīd nav,” stāstīja Krastiņa un norādīja, ka toties Latvijai ir savs rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, kas līdz 2027. gadam paredz iekārtu lietojamību dažādos aspektos.

“Pati galvenā doma ir tāda, ka mums jāpāriet uz tādu lietu dizainu, kur jau pašā sākumā ir domāts par to, lai tā prece būtu ilgtspējīga visā tās dzīves ciklā, – lai tā būtu atjaunojama, labojama, izturīga un relatīvi viegli pārstrādājama,” viņa skaidroja. 

Kamēr politiskā līmenī plāni vēl top, ikviens no mums jau tagad var samazināt elektropreču atkritumu daudzumu, norādīja Krastiņa: “Mēs kā patērētāji varam negaidīt, kad sāks darboties direktīvas vai normas, ir jau citas lietas, ko mēs varam sākt darīt, lai uzlabotu lietu ilgtspēju. Kopumā tā doma ir tāda, ka mums visiem būtu jāpatērē mazāk šo preču un lietu, jo mēs radām arvien vairāk atkritumu.”

Vēl viena ideja, uz ko virzīties, ir pāreja no precēm uz pakalpojumiem, piemēram, nepirkt urbi tikai vienai tā lietošanas reizei, bet to no kāda aizņemties vai izīrēt, viņa ieteica.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti