Dienas ziņas

Ziemājus apdraud gaidāmais kailsals

Dienas ziņas

Cik efektīvs ir darbs svētku nedēļā?

No jaunā gada visiem suņiem jābūt čipētiem

Beverīnas novadā liela daļa suņu saimnieku nevar atļauties čipošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 9 mēnešiem.

Līdz ar 1.janvāri spēkā stāsies likums, kas nosaka, ka visiem suņiem, kuri sasnieguši pusgada vecumu, obligāti jābūt iezīmētiem ar mikroshēmu jeb čipotiem un arī reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra datu bāzē. Līdz šim lauku viensētu saimnieki apgalvojuši, ka jaunās prasības viņiem ir finansiāls slogs. Tā uzskata arī Beverīnas novadā.

Zemnieku saimniecības „Rozītes” īpašniecei Valentīnai Roziņai ir trīs suņi, kuri brīvi pārvietojas pa saimniecības teritoriju. Lai arī mājdzīvnieki līdz šim vēl nav čipoti, Valentīna atzīst, ka to visdrīzāk darīs, lai pazušanas vai noklīšanas gadījumā četrkājainos draugus būtu vieglāk atrast.

“Līdz vasarai es viņus nočipošu. Maziņo gan nezinu, vai vērts čipot, bet nu lielos es iesaku visiem nočipot, jo lielie suņi ir lielie un aiziet arī palaidnībās,” stāsta saimniece.

Tas, ka dzīvniekam noklīšanas gadījumā būs vieglāk atrast saimnieku, ir galvenais čipošanas ieguvums, kuru min arī pilsētnieki. Liela daļa no viņiem savu mājdzīvnieku jau reģistrējuši. Citādāka situācija ir lauku viensētās, kur vairāki suņu īpašnieki apgalvo -

finanšu līdzekļu trūkuma dēļ nevarot izpildīt jaunās noteikumu prasības.

Arī Beverīnas novada iedzīvotājs Vilis Alksnis atzīst, ka ir informēts par dzīvnieku reģistrācijas prasībām, taču tās visdrīzāk nepildīs.

“Ja valstij tas ir vajadzīgs un vēl valsts to subsidē – man nav iebildumu,” uzsver Alksnis.

Veterinārārste Evija Kozulāne gan noliedz mikročipošanas dārdzību, uzsverot, ka veterinārajās klīnikās šis  pakalpojums izmaksā vidēji 12 – 15 eiro.

Turklāt arī reģistrācijas nodeva, kas gada sākumā bija septiņi eiro, nu samazināta uz pusi. Vetārste norāda, ka pakalpojums varētu būt dārgāks tiem suņu saimniekiem, kuru mājdzīvniekiem nav nepieciešamo dokumentu un vakcināciju.

“Ja tam sunim nav ne pases, ne vakcinācijas, tad, protams, ir jāraksta jaunās Eiropas pases. Ja mēs gribam vēl vakcinēt suni pret infekcijas slimībām, tā būs vēl summiņa klāt. Līdz ar to summas daudzi saliek kopā un pieskaita to visu pie čipošanas izmaksām,” skaidro Kozulāne.

Mikročips ir rīsa grauda izmēra mikroshēma, kas satur unikālu ciparu kombināciju un ko vetārsts ievada sunim zem ādas. Pēc tā var identificēt dzīvnieku, kā arī iegūt informāciju par tā īpašnieku. Tas ir ļoti svarīgi suņa noklīšanas un pazušanas gadījumos, kā arī uzturot sabiedrisko kārtību. Pēdējos mēnešos būtiski palielinās to saimnieku skaits, kas savu mīluli čipo, un šobrīd vienotajā mājas dzīvnieku datu bāzē reģistrēti vairāk nekā 65 tūkstoši suņi.

Lai arī jauno prasību izpildes termiņš šogad tika pagarināts, ir daudz suņu īpašnieku, kuri savus mājdzīvniekus joprojām nav reģistrējuši, bet čipošanai bez reģistrācijas faktiski jēgas nav. Joprojām cilvēkiem domas par čipošanas nepieciešamību dalās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti