Ekspertei – vides žurnālistei Anitrai Toomai - uzmetas skudriņas, ieraugot nekvalitatīvas rotaļlietas, kuras satur ftalātus - ķīmiskus savienojumus, kas tiek plaši izmantoti rotaļlietu ražošanā, lai mīkstinātu plastmasu saturošās rotaļlietu detaļas. Ftalāti ir kaitīgi veselībai, radot traucējumus reproduktīvajai sistēmai un palielinot risku saslimt ar alerģijām, astmu un vēzi.
"Nekas nav mainījises, arī likumdošanā. Izrādās, ka ASV ir pieņēmusi lēmumu, ka tirdzniecībā drīkst parādīties rotļlietas, kuru ražotājs un importētājs var apliecināt ar neatkarīgas institūcijas sertifikātu, ka produkcija nesatur ftalātus. Arī Eiropā daudzviet tie ir ir aizliegti, bet neviens nepārbauda. No 10 lellītēm sešās bija aizliegtie ftalāti - 300 reizes vairāk kā atļauts. Par ko mēs vispār varam runāt?" neizpratnē ir Anitra Tooma.
PTAC regulāri veic pārbaude arī bērnu rotaļlietām. "Mēs redzam, ka tirgū ir problēmas. Gan saistībā ar šīm sīkajām detaļām, gan 80 procentos gadījumu, kad mēs aizejam uz veikalu un vienkārši pārbaudam, skatāmies informāciju uz marķējuma. 2014.gads liecina, ka 80 procentos gadījumu kaut kas nav kārtība," sacīja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Šobrīd būtiski pārkāpumi tiek pieļauti tieši rotaļlietu ķīmiskajā saturā. "Ja agrāk stradājām ar sīkām detaļām, mehāniskām lietām, tagad aizvien aktuālāka kļūst problēma ar ķīmisko rotaļlietu sastāvu," 10 gadu laikā gūto pieredzi analizē Sanita Gertmane ."Dati par ķīmisko vielu migrācijām nav iepriecinoši. Pagājušajā gadā no 80 ņemtajiem paraugiem 12 paraugiem ftalātu sastāvs tika pārsniegts. Diviem konstatēts mikrobioloģiskais piesārņojums, bors, kas trīsreiz pārsniedz atļauto."
Pat rotaļlietas, uz kuru iepakojuma norādīts, ka tie ir augstas kvalitātes grabuļi vai citi produkti, mēdz maldināt pircējus un saturēt neatļautas vielas. Ftalāti visvairāk ir mīkstā plastmasā, plēves materiālā – visā, kas saistīts ar polietilēnu.
Linda ir mamma, kura savam bērnam rūpīgi izvēlas rotaļlietas: "Es vairāk skatos uz kvalitāti un vērtēju, kā tās bērns izmantos. Uzskatu, ka nevajag pirkt daudz visādus plastmasas dranķus – nē, mēs pērkam koka rotaļlietas. Tās ir dārgākas, bet vienlaikus izturīgākas. Labāk nopirkt vienu un kvalitatīvu, lai bērns ar tām nodarbojas."
Pirms kāda laika vecāki un veikali pievērsa sabiedrības uzmanību un protetēja pret tik vizuāli tīkamajiem putuplasta paklājiņiem. "Katru otro dienu cilvēki par viņiem mums vaicā; bet bija diezgan liels skandāls – pircēji juta nepatīkamu smaku un nevarēja izmazgāt. Šim produktam nav norādits, ka nesatur savienojumus – ķīmiski ražotus hormonus, kas var bērnam veidot attīstības traucējumus un slimības. Tos satur ļoti daudz produktu," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja veikala "Pirkumiņš" pārstāve Munise Lamberte.
Rotaļlietu izplatītājiem un vecākiem būtu jāseko līdzi, lai būtu visi nepieciešamie sertifikāti, lai atbilst prosībām un lai būtu drošs bērnam. Arī intelektu attīstošs un izdevīgs. Un produktam ir jābūt vizuāli pievilcīgam, norāda Lamberte.
Bērni par ne tik kvalitatīvajām mantiņām papriecājas vien nieka 10 minūtes, un tad tās tiek aizmestas prom, liecina daudzu vecāku novērojumi. "No draudzenēm dzirdu, ka māja pilna ar mantām, nav kur likt – ir savākušās, šķirojam un metam ārā, tāpēc mūsu mājās labāk mazāk, un bērni ar tām spēlējas," stāsta māmiņa Linda.
"Es nedomāju, vai bērns būs nelaimīgāks, ja viņam nebūs plastmasas mantiņu. Viņš būs daudz nelaimīgāks, ja cietīs no saslimšanām – aptaukošanos vai nespējas ieņemt bērnus. Tas ir trakāk ,nekā plastmasas lelles trūkums mājās," piebilst vides žurnāiste Anitra Tooma.
