Bernātos jūra arī šoruden noskalojusi daļu pludmales

Novembrī sociālajos tīklos parādījās satraukuma pilni ieraksti par Bernātu pludmales pazušanu zem ūdens. Rudens vētru laikā Bernātu kāpas noskalo regulāri. Tā ir viena no vietām Latvijā, kas pakļauta krasta erozijai. Blakus apdraudētajām kāpām šogad atjaunots sporta un atpūtas laukums, tāpēc jau izskan minējumi, cik ilgi labiekārtotā vieta spēs noturēties pretī jūrai.

Bernātos jūra arī šoruden noskalojusi daļu pludmalesInga Ozola
    Stāsts par to, ka vēl pirms nepilniem simt gadiem vietā, kur tagad viļņojas ūdens, Bernātu ļaudis stādījuši kartupeļus vai ganījuši govis, šķiet kas neticams. Bet tā ir realitāte. Lielākas vētras laikā krastu var noskalot iespaidīgos apmēros.

    Gadiem ilgi šos procesus vērojis un par krasta eroziju vairāk interesējies Nīcas novada iedzīvotājs Andris Maisiņš:

    „Ir vētras, kur vienā naktī var noskalot līdz 20 metriem piekrastes. Tādas vētras, kad noskalo vienu vai divus metrus, ir gandrīz katru gadu.”

    Pēdējie stiprie vēji Bernātos lielu postu nav nodarījuši, spriež Maisiņš. Par to liecinot jūras viļņu atstātās pēdas smiltīs, kāpām tie nav kaitējuši, kaut gan cilvēki bija satraukušies, ka Bernātos pazudusi pludmale.

    Pamats satraukumam tomēr ir, arī par tikko atjauntās sporta un atpūtas vietas ilgmūžību. „Nesen ar studentiem no Liepājas Universitātes mērījām, ka no soliņa līdz kāpas malai ir palikuši vien 22 metri.” Skatoties Padomju armijas kartes, Andris Maisiņš secinājis, ka aptuveni 35 gadu laikā ir noskaloti 80 metri.

    Ja stiprinās krastu Bernātos, jūra grauzīsies citviet.  Pretoties šiem procesiem ir bezjēdzīgi, uzskata Maisiņš.

    „To visu ietekmē straumes. Bernātu noskalošanu ietekmē Liepājas ostas izbūve.  Dienvidos smiltis aug klāt. Erozija notiek tāpēc, ka kādā vietā ir smilšu zudums, piemēram, Liepājas ostā, kur visu laiku bagarē. Dziļākajās vietās smiltis nosēžas un aizsērē,” skaidro Maisiņš.

    Bernātu iedzīvotāju mājas šobrīd ir pasargātas no postažas, spriež viens no Nīcas novada deputātiem un tūrisma nozares pārstāvjiem Turaids Šēfers, kurš regulāri pats dodas pastaigās un novēro procesus jūras krastā.

    „Bernātu rags, rietumu tālākais punkts, veidojas kā pussala. Jūras krastā ir māja, kur cilvēks jau no padomju laikiem cenšas pasargāt namu ar visu, kas nešķīst ūdenī. Ja jūra nevar iet pa taisno, viņa graužas apkārt, veidojot pussalu. Patiesībā vispār nav skaidrs, kā nosargāt krastu no jūras ietekmēs. Vētru ir vairāk, jo siltas ziemas nozīmē, ka dominē siltie rietumu vēji, tas nozīmē arī vētru,” stāsta Šēfers.

    Ar dabu, visticamāk, neviens īpaši necīnīsies, taču Nīcas pašvaldībai ir padomā kāds cits sapnis – izbūvēt molu Jūrmalciemā, kas būtu atbalsts gan vietējiem zvejniekiem, gan kalpotu kā tūristu magnēts. „Tas ir viens no Nīcas novada sapņiem – sakārtot molu. Saprotams, ka tās ir arī lielas izmaksas,” spriež Turaids Šēfers.

    Mēģinājumi stiprināt krastus ar gabioniem jau Liepājas pusē sevi nav attaisnojuši, viens no piemēriem ir Liepājas ūdens attīrīšanas iekārtas, kur tagad tiks īstenots vēl nebijis vairāku miljonu vērts projekts. Jūrā būvēs speciālu molu jeb būnu, lai pasargātu iekārtas no ieskalošanas jūrā. Jau tagad tiek pieļauta iespēja, ka šāda vienas vietas sargāšana var ietekmēt erozijas procesus citās vietās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti