Lai gan Vācijā nav klaiņojošo suņu problēmas, patversme tik un tā pastāvīgi ir pārpildīta. Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki pamet savus mīluļus, ir izpratnes trūkums par šķirni vai suņiem vispār.
Vācijā ir stingri noteikumi cilvēkiem, kas vēlas adoptēt dzīvnieku, jo jānorāda savi dzīves apstākļi, kas tiek izvērtēti, vai ir pietiekami piemēroti izvēlētajam dzīvniekam.
Tiek veiktas pārbaudes dzīvesvietā. Par labāku kandidātu tiksiet uzskatīts, ja mājās jau būs kāds mājdzīvnieks.
Arī ziedojums patversmei ir daudz lielāks, nekā Latvijā. Visdārgākie ir kucēni un kaķēni. Piemēram, par kucēnu būs jāmaksā 250 eiro, par pieaugušu suni – 90 eiro.
Tāpat kā Latvijā, arī Vācijā lielas raizes sagādā ielu kaķi. Un tieši pavasaris ir laiks, kad patversme ir peļu junkuru pārpildīta. Kaķiem patversmē ir radīti lieliski apstākļi – kā īstā pieczvaigžņu kūrortā.
Visātrāk mājas atrod tādas šķirnes kaķi kā krievu zilie un siāmieši, bet no bezšķirnes – kaķi ar rudu un trīskrāsu kažociņu. Par lielu problēmu tiek uzskatīti kaķi, kuri savas dabiskās vajadzības kārto tur, kur pašiem tīk. Viņi patversmē nonāk ar apzīmējumu – netīrīgie.
Iepriekšējā raidījumā, stāstot par papagaiļu patversmi, tika minēts, ka Vācijā ir populāra eksotisku dzīvnieku turēšana. Bieži vien kā pirmais mājdzīvnieks tiek iegādāta ķirzaka ar ļoti eksotisku nosaukumu – Austrālijas bārdainais pūķis.
Eksotisko dzīvnieku kopēja atzīst, ka cilvēki bieži vien nerēķinās, ka gan bārdainajiem pūķiem, gan iguānām ir garš mūžs. Iguānas labos apstākļos var nodzīvot pat 20 gadus. Un tā kā šie dzīvnieki nav triku meistari, viņi cilvēkiem kļūst garlaicīgi un tos izmet uz ielas.
Kā labu piemēru var minēt, ka šī patversme mazos dzīvniekus adopcijai atdot tikai un vienīgi pa pāriem, lai tie nekļūtu depresīvi un nesāktu slimot.
Par Berlīnes patversmes talismanu kļuvusi liela izmēra ķirzaka un plēsējs – ūdens varāns.
"Tas ir Roibers. Viņš ir visu mūsu mīlulis. Šeit atrodas jau trīs gadus. Viņu atnesa jauns vīrietis, kurš atzina, ka netiek galā ar ķirzaku. Iespējams, ka puisis viņu paņēma kā mazulīti, bet varāns ļoti ātri izauga un kļuva ēdelīgs. Uzturēt šādu dzīvnieku ir ne tikai ļoti dārgi, bet arī ļoti bīstami," stāsta patversmes darbiniece.
Neskaitot lielo daudzumu eksotisko dzīvnieku, te šobrīd mitinās arī pundurcūkas, zosis un pat aitas. Daudzi dzīvnieki, kas te atrodas, arī netiks atdoti adopcijai, patversme uzņēmusies atbildību par tiem līdz viņu mūža beigām.
