Rēzeknē, ārsta un arī mednieka Jāzepa Korsaka privātprakses vienā no kabinetiem, kad tur viesojās Latvijas Radio, iekārtojies bebrs vārdā Bobijs, gaidot, kad pie viņa ieradīsies pārstāvji no Līgatnes dabas takām, lai vestu uz jaunajām mājām.
Bebram Bobijam ir brūns, mīksts kažoks, gari un asi zobi. Bobijs dzimis martā.
Lai gan bebrs no sākuma īdēja, tā izsakot pretenzijas, tomēr vēlāk sarunas laikā iekārtojās Korsakam klēpī, aizvēra acis un pamazām iemiga. Bobija stāsts, nonākot pie cilvēkiem, sākās pavasarī, kad mednieki bebru medību laikā uzņēmās rūpes par trim mazajiem, kuri bija palikuši bez vecākiem.
"Sākam pārbaudīt alas, nav lielo zvēru un vienā no alām foksis ielien iekšā, sāk riet un iznes vienu mazo bebrēnu, mēs atņemam viņam un atkal alā un iznes otru, un pēc tam trešo," stāstīja Korsaks.
Par vienu no trim bebriem rūpējās Korsaks, viņa bebru mazulis kopā ar vēl vienu jau maija mēnesī nonāca Rīgas zooloģiskajā dārzā. Taču Bobijs palika pie cilvēkiem visu vasaru.
Korsaks stāstīja par sākuma procesu, audzinot mazos bebrēnus: "Ar actiņām bija, sākumā bija bailīgi, bet otrajā dienā uz vārdu jau reaģēja mans, ko es audzināju, skrēja pie rokām, labprāt ēda putriņu, krējumu. Un mēs nezinājām ar ko viņus barot. Internetā meklējām, sazvanījāmies. Un, kad maziņš bija, naktī mēģināja līst dīvānā, lai gulētu blakus siltumā, un gulēja. Savādāk bija troksnis. Šito audzināja baba Aņa, grūti gāja viņai, jo čurāt bija jānes uz podiņa, lielajām vajadzībām gadījās, ka telpā. Nolēmām dabā palaist, palaidām dabā tādā nelielā dīķī, uzņēmās cits mednieks viņa audzināšanu, bet skatāmies, ka viņš negatavojas ziemai."
Tādēļ vērsušies Līgatnes dabas takās, un bebram paveicās, jo tika atrasta vieta, kur viņu izmitināt. Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange arī uzsvēra, ka savvaļas dzīvnieki pie cilvēkiem dzīvot nedrīkst.
"Ja vien tā nav reģistrēta savvaļas dzīvnieku turēšanas vieta. Bet, ja grib piereģistrēt savvaļas dzīvnieku turēšanas vietu, tad ir jānodrošina visas dzīvniekam nepieciešamās prasības, lai būtu, kur dzīvot, lai būtu, kur peldēties, pietiekoši plaši, nodrošināti ar barību. Un šinī gadījumā tā, kā Bobijs ir kā mazulis nonācis pie cilvēka, viņš ir tik ļoti pie cilvēka pieradis, ka viņš nespētu izdzīvot savvaļā," norādīja Lange.
Dabas aizsardzības pārvalde šoruden ir uzsākusi kampaņu "Neizdzēs dzīvību!", informējot, ka dzīvnieku mazuļi, paņemot viņus pie sevis, vairs nespēj dzīvot savvaļā un ne visi ir piemēroti dzīvei nebrīvē.
"Šinī gadījumā es saprotu, ka Bobijs ir palicis bez vecākiem, bet bieži vien cilvēki aiziet savvaļā un ierauga dzīvnieka mazuli, pirmā doma, ka bez vecākiem palicis, jānes mājās. Bet daļa savvaļas dzīvnieku kopā ar savām mammām nedzīvo. Mammas atstāj, pašas aiziet kaut kur baroties, ganīties un atnāk tikai pabaro, un cilvēka uzdevums ir neaiztikt, iet ātri projām un neiejaukties, jo tajā brīdī, kad paņemam, viņš jau ir dabai nozagts," atzīmēja Lange.
Bebrs Bobijs veiksmīgi ir nokļuvis savās jaunajās mājās – Līgatnes dabas takās, kur ar visiem darbiniekiem ir apsveicinājies un jūtas tur labi. Vēl ir arī jānoskaidro, vai Bobijs patiešām ir puika, bebriem to noteikt nemaz neesot tik vienkārši.