Zināmais nezināmajā

Cilvēka radītie šķēršļi putnu migrācijā uz ziemošanas vietām

Zināmais nezināmajā

Dabas pētniekus satrauc susuru populācijas samazināšanās Latvijā

Nākotnes baterijas: videi draudzīgākas vai vieglāk lietojāmas

Bateriju attīstībā progress ir lēnāks, nekā to vēlētos. Skaidro pētnieks Gints Kučinskis

Viens no pētnieku izaicinājumiem ir radīt tādas baterijas, kuras būtu jaudīgākas, vieglāk pārstrādājamas un tajās varētu izmantot materiālus, kuru iegūšana neprasītu pārāk daudz resursu, to Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Gints Kučinskis.

Zinātnieki strādā, lai padarītu baterijas videi draudzīgākas 

Risinājumi tam, kā padarīt litija jonu baterijas drošākas un videi draudzīgākas, ietver jaunu, plašāk pieejamu materiālu izmantošanu un to pārstrādi, kā arī izmantošanu pēc iespējas ilgāk. Piemēram, elektroauto nokalpojušās baterijas joprojām var tikt izmantotas kā enerģijas rezerves avots stacionārai enerģijas uzglabāšanai, piemēram, elektrotīklos.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Gints Kučinskis norādīja uz apstākli, ka vienalga jārēķinās, ka pienāks brīdis, kad baterija savu mūžu būs nokalpojusi. Tādēļ nākamais izaicinājums būs baterijas pārstrāde, kas ir sarežģīts process, jo baterijās izmantotie materiāli ir ļoti dažādi, piemēram, kobalts, mangāns, litijs, alumīnijs.

"Tas ir agresīvs, ķīmisks process, lai materiālus atdalītu vienu no otra un pārstrādātu izejvielās, kuras izmantotu nākamo bateriju ražošanai, " sacīja Kučinskis. 

Taču pārstrādājot baterijas, rodas arī blakusefekti - materiālu zudums, jo ne visu izdodas atgūt, otrkārt - process ir energoietilpīgs un treškārt - ir jāievēro augsti drošības standarti.

Litijs rada kaitējumu videi

Baterijās izmantotā litija iegūšana rada samērā lielu kaitējumu videi, īpaši, ja ieguves procesā nepieciešams liels daudzumu ūdens. Piemēram, Dienvidāfrikā, litijs tiek iegūts pārsvarā tuksnešainos reģionos, kur jau ir vērojams ūdens trūkums.  Turklāt litija daudzums pasaulē ir ierobežots un drīz var nākties saskarties ar to, ka var nebūt no kā ražot vajadzīgās un bieži lietojamās baterijas. 

Zinātnes loma bateriju attīstībai nākotnē

"Baterijas darbības pamatā ir ķīmiska reakcija starp diviem materiāliem. Zinātnieki ir iemācījušies, kā no šīs reakcijas var iegūt elektrisko strāvu," skaidroja Kučinskis.

"Bateriju attīstībā progress ir, taču tas ir lēnāks, nekā lielai daļa cilvēku to vēlētos, lai arī zinātnieki pie tā nepārtraukti strādā. Tas ir saistīts ar to, ka baterija ir kompleksa, ķīmiski sarežģīta sistēma. Ja salīdzina ar datoru procesoriem, kuru izmērs ik pēc diviem gadiem dubultojas, baterijām šis process ir krietni lēnāks," viņš uzsvēra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt