Sociālās aprūpes centrs „Mežciems” ir viens no pirmajiem Rīgā, kur darbam ar veciem cilvēkiem izmanto suņus. Šāda prakse ir plaši pazīstama arī citur pasaulē.
Kanisterapija nozīmē dziedināšanu saskarsmē ar speciāli apmācītiem suņiem.
Latvijā tā biežāk tiek izmantota bērniem ar īpašām vajadzībām, taču tikpat pozitīva ietekme un labi rezultāti ir novēroti arī darbā ar senioriem.
Tā ir suņa un cilvēka savstarpējās iedarbības radīta atveseļošanās stimulācija.
"Tas, ka cilvēkā emociju iespaidā notiek milzīgas pozitīvas izmaiņas, būtu jāņem vērā kā terapeitisks aspekts: kā atveseļošanās un kā vēlmes dzīvot uzturēšana cilvēkā," norādīja kanisterapeits Viktors Mucenieks.
"Problēmu mums ir ļoti daudz," atzīst pensionārs Inārs. "Dzīvnieks palīdz vismaz tajā brīdī atgūties un nomierināt nervus un dod sajūtu, ka vismaz kaut kas labs šajā dzīvē notiek," atzīst Inārs. Savukārt Olga, kas arī dzīvo pansionātā, smej, ka būtu jauki, ja suns paliktu pansionātā.
Suns spēj dziedināt cilvēku ar savu klātbūtni vien. Turklāt tam obligāti nav jābūt īpaši apmācītam sunim – terapeitam!
To pašu darbu ik dienu veic arī mājas mīlulis. Saskarsme ar suni labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību - pazemina asinsspiedienu, atvieglo atlabšanu pēc pārciesta insulta vai infarkta.
"Vislabākais veciem cilvēkiem ir tas, ka suns kliedē vientulības sajūtu," norāda psihoterapeite Baiba Purvlīce. "Suns dod nedalītu mīlestību un uzmanību."
Taču ļoti bieži gadās, ka tieši vecumdienās cilvēkam no sava mīluļa ir jāšķiras. Cilvēks nonāk aprūpes iestādē, savukārt suns patversmē. Šādas situācijas Latvijā nav retas. "Tas var būt ārkārtīgi traumatiski. Ja suns ir ieņēmis vietu - draugs, atbalsts, sasaiste un sniedzis pēdējo mierinājumu... Tas ir tāpat kā zaudēt tuvinieku," pauž Olga.
Psiholoģe Ginta Ratniece uzskata, ka tikpat traumatiska pieredze tā ir arī pašam sunim. Pirms trīs gadiem mūžībā aizgāja viņas Sāra. Viņa sunītei deva mūža maizi, kad tai bija nomiruši iepriekšējie saimnieki, un suņuks bija nonācis patversmē.
"Sunim ir zīdītāja smadzenes, kas nozīmē, ka viņš pieķeras. Viņš, tāpat kā cilvēki, emocionāli pārdzīvo zaudējumu," norāda Ratniece.
Lai gan pasaulē ir šādi precedenti, ka dzīvnieks var dzīvot aprūpes iestādē kopā ar senioru, Latvijā tas nav atļauts. Taču aprūpes centra darbinieki atzīst, ka Bārbijas, Gesijas, un Dafija apmeklējums patiešām jau kļuvis neaizvietojams un šādu praksi vajadzētu ieviest arī citās veco ļaužu aprūpes iestādēs.
