Balto stārķu ligzdas drīkst nojaukt tikai ar īpašām atļaujām

Lai varētu nojaukt balto stārķu ligzdas, kas rada kādu apdraudējumu, nepieciešams saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tomēr ik gadu tiek saņemta informācija par stārķu ligzdām, kas tiek nojauktas patvaļīgi, informēja pārvaldē.

Baltais stārķis

Eiropā un Latvijā aizsargājama putnu suga.

 

Latvijā tas ierodas marta beigās, aprīļa sākumā un aizlido uz Āfriku pārziemot augusta beigās, septembra sākumā.

Maksimālais zināmais balto stārķu dzīves ilgums savvaļā ir aptuveni 20 gadu.

 

Daļa stārķu iet bojā cilvēku darbības ietekmē – nositas elektrības vados, tiek nošauti, galvenokārt stārķu ziemošanas vietās Āfrikā, vai saindējas ar lauksaimniecībā lietotajām ķimikālijām.

 

Latvijā ligzdo apmēram 4% no pasaules balto stārķu populācijas, un šobrīd to populācija Latvijā vairs nepieaug – ir sasniegts maksimālais vides piesātinājums ar šīs sugas putniem. Ik gadu Latvijā ligzdo ap 10 000 stārķu.

 

Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā — līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju.

Agrāk gandrīz visas šo putnu mītnes atradās kokos, kur to pamatus parasti bija būvējis cilvēks, piemēram, izvietojot ratu riteņus. Mūsdienās stārķi – vairāk nekā 70 % gadījumos – izvēlas ligzdas būvēt uz skursteņiem, ūdenstorņiem un telefona un elektrolīniju stabiem. Ligzda tiek būvēta no zariem, ko salasa uz zemes, un lietota ilggadīgi. Tā var svērt pat vairākas tonnas un sasniegt iespaidīgus izmērus: 1,5 metru caurmērā un vairāk nekā 1,5 metru augstumā.

Viens no biežākiem cēloņiem stārķu bojāejai Latvijā, ir elektrības traucējums vai īssavienojums ligzdās, kas atrodas uz elektrības stabiem.

Gadījumos, ja stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta, un par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods.

Tajā pašā laikā Dabas aizsardzības pārvalde aicina būt saprotošiem un neuztvert stārķu ligzdu noņemšanu no elektrolīniju balstiem kā apdraudējumu šai sugai, jo tas tiek darīts arī stārķu drošības dēļ. Savukārt vietās, kur tas iespējams, tiek uzstādītas mākslīgās pamatnes.

Savukārt iedzīvotājiem, kas vēlas, lai to māju tuvumā dzīvo baltais stārķis, būtu jāizgatavo un jāuzstāda mākslīgās ligzdas pamatnes ārpus elektrolīniju balstiem, lai izvairītos no apdraudējuma nākotnē. Savukārt gadījumā, ja nogāzusies tukša stārķu ligzda, to iespējams atjaunot – izgatavojot un uzstādot ligzdas pamatni tuvākajā piemērotajā vietā. Pārvalde arī apkopojusi ieteikumus stārķu ligzdu pamatnes veidošanai.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti