Kā labāk dzīvot

Latvijā dažādās uzpildes stacijās nopērkamās degvielas kvalitāte

Kā labāk dzīvot

Makaroni jeb pasta ir ogļhidrātu avots uzturā. Svarīgi ir tos pareizi pagatavot

Piesārņojums zivīs: Visdrošāk galdā likt fermās audzēto produkciju

Baltijas jūras zivīs joprojām sastopams «vēsturiskais» piesārņojums

Februārī Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" žurnāliste Rīgas tirgū iepirka zivis, kas reprezentē gan Baltijas jūru, gan mūsu "galdu" - reņģes, pangasiju, lasi, mencu, mencu aknas, lai noskaidrotu, kādas piesārņojošās vielas zivīs var atrast. Atklājās, ka zivīs joprojām sastopams "vēsturiskais" pesticīds DDT un dzīvsudrabs.

Baltijas jūras zivīs joprojām sastopams «vēsturiskais» piesārņojumsSintija Ambote

    Zivīs tika meklēts dzīvsudrabs un hloroganiskie pesticīdi, ko var uzskatīt par vēsturisko mantojumu, jo tagad šādas vielas Baltijas jūras krastos izmantot ir aizliegts. Visvairāk piesārņojušo vielu laboratorija noteica mencu aknu konservos: dzīvsudrabs tajos sasniedza bija 0,23 mg/kg, dihlordifeniltrihlormetilmetāns jeb DDT un tā metabolīti: 0,037 mg/kg, heksahlorbenzols: 0,005, bet polihlorētie difenili: 0,024 mg/kg.

    Baltijas jūras mencas filejā laboratorija atklāja dzīvsudrabu 0,129 mg/kg apmērā, bet ne hlororganiskos pesticīdus un polihlordifenilus. Baltijas jūras reņģēs analīzes uzrādīja dzīvsudrabu 0,014 mg/kg apmērā, DDT un tā metabolītus 0,007 mg/kg apmērā, heksahlorbenzu 0,005, bet polihlorētos difenilus 0,008 mg/kg apmērā. Vjetnamas pangasijā un Atlantijas lasī netika atrasts ne dzīvsudrabs, ne hlororganiskie pesticīdi.

    Eksperimentā secināts, ka, lai arī pesticīdu DDT jeb ''dustu'' mūsu reģionā vairāk nekā 40 gadus ir aizliegts lietot, tā atliekas vēl saglabājušās un piesārņo zivis. Tas pats ir arī  dzīvsudrabu: tagad to krietni ierobežo, tāpēc zivīs, ticamāk, tā izcelsme ir vēsturiska. Baltijas mencā atrastais dzīvsudraba daudzums saskan ar citiem pētījumiem: tā, piemēram, Ziemeļjūras mencu filejās dzīvsudrabs vidēji bija 0,060 - 0.12  (0.01–0.54) mg/kg apmērā.

    Eiropas Komisija nav noteikusi maksimālo atlieku līmeni (MAL) DDT un tā metabolītiem. Zivju un citos dzīvnieku izcelsmes produktos MAL jābūt 0,05 - 1 mg/kg apmērā. Savukārt, ja nav noteikts MAL, tad atliekvielu koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,01 mg/kg.

    Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts Andris Vaiders Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja, ka smago metālu normu pārsniegšana nav tikusi konstatēta, bet pārbaudītās mencu aknas, visticamāk, nāk ne no Baltijas jūras.

    PVD ir aizliedzis uzņēmumiem tirgot Baltijas jūras mencu aknas, arī Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka problēmas pastāv un tās lietot uzturā nevajadzētu, norādīja PVD pārstāvis.

    Tāpat Eiropas Komisija noteikusi piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos un dzīvsudarbs zivs (filejā) nedrīkst pārsniegt 0,5 mg/kg, bet atsevišķām zivju sugām, tostarp, Atlantijas mencai - 1 mg/kg.

    Tā kā dzīvsudrabs pārvar placentas barjeru, tas apdraud augli mātes miesās, kas ir jutīgs pret dzīvsudraba toksisko iedarbību. Īpaši apdraudēta ir augļa nervu sistēma. Tādēļ grūtniecēm īpaši iesaka pēc iespējas izvairīties no dzīvsudraba uzņemšanas. Diemžēl viens no dzīvsudraba avotiem ir jūras produkti. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzsver jūras produktu pozitīvo nozīmi mūsu uzturā, tāpēc tos pilnībā izslēgt nevajadzētu. Lai samazinātu piesārņotāju ietekmi, tomēr jūras produktu daudzums uzturā būtu jāsamazina.

    EFSA iesaka grūtniecēm uzņemt ne vairāk metildzīvsudrabu kā 1,3 µg nedēļā uz ķermeņa kilogramu. Metildzīvsudrabs (CH3Hg) ir aptuveni 90% no dzīvsudraba koncentrācijas zivīs. Tas nozīmē, ka 65 kilogramus smaga grūtniece drīkst uzņemt ne vairāk kā  80 µg jeb 0,8 mg metildzīvsudraba nedēļā. Tātad no analizētajiem paraugiem, apēst drīkstētu ne vairāk kā 360 gramu mencu aknu vai 650 gramu mencas filejas nedēļā. Tomēr ir arī citi dzīvsudraba avoti - mājas piesārņojums, atliekas no termometriem, sudraba plombas, kas nozīmē, faktiski mencu aknas apēst drīkst vēl mazāk.

    Dzīvsudrabs tāpat kā DDT uzkrājas barības ķēdē (bioakumulēšanās), tāpēc vairāk parādās plēsīgās zivīs, kas pārtiek no citām zivīm, un tāpēc arī ir vairāk aknās, treknos audos. Grūtniecēm tādējādi atsevišķas zivis - Atlantijas paltuss, asaris, līdaka, zandarts, raja, haizivs, zobenzivs, tuncis -  jāēd ne vairāk kā 2 - 3 reizes gadā.

    Savukārt fermās audzētos lašos dzīvsudraba nav – iespējams, tādējādi eksperimentam atrastais “Atlantijas lasis” ir zivju fermas lasis. Tāpat arī pangasijas filejā dzīvsudraba piesārņojumu un DDT nav ticis atrasts. Tas arī nav pārsteigums, jo

    pangasijas (sami) barojas no augiem dūņās un nav augstu barības ķēdē, bet fermās audzētās pārtiek no cilvēku dotās barības. Tomēr jāatceras, ka pangasijās nav skatītas citas piesārņotās vielas, bet gan tikai šie divi parametri.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti