Agrā rīta stunda kopā ar zivju pētnieku Ēvaldu Urtānu cauri Liepājas kanālam un ostas akvatorijai “Aizputes televīzija” devās jūrā. Aptuveni 500 metru no krasta, iepretim pludmalei iepriekšējā vakarā četru metru dziļumā izlikti vairāki novērojumu stacijas tīkli. Tagad laiks tos izvilkt, lai raudzītu, kādas zivis tajos ieķērušās.
Lai pētītu zivju daudzveidību, novērojumu stacijas tīkli izvietoti paralēli un perpendikulāri krastam. Katram uzskaites tīklam ir lielās un mazās acis, lai būtu iespējams izdarīt objektīvus secinājumus par zivju izmēriem.
“Maza reņģīte, tās te sevišķi daudz nav pēdējos gados. Šķiet, ka grunduļi reņģu ikrus notiesā. Nārsts nav sevišķi veiksmīgs,” stāsta Ēvalds Urtāns.
Mencas un reņģes piekrastē kļuvušas par retumu, to vietu pēdējos gados ieņēmuši jūras grunduļi. Pirmoreiz tie Baltijas jūrā novēroti pirms gadiem četrpadsmit. Šī zivju suga, kas ar kuģu balastūdeņiem ievesta no Melnās jūras,
ātri un agresīvi savairojusies, radot apdraudējumu piekrastes ekosistēmai.
“Visādas ietekmes – ne tikai uz zivīm, arī uz putniem, tiem noēd gliemežus. Arī uz tūrismu – kad gliemežu nav, ūdens kļūst duļķains. Pagājušajā gadā čupas divstāvu mājas augstumā - jūras zāles aug tuvāk krastam, jo ūdens nedzidrs. Jūras zālēm vajag gaismu, bet jo tuvāk krastam, jo vējam vieglāk noplēst,” skaidro Urtāns.
Tīklos noķertās zivis tiek mērītas un svērtas, lai pēc tam dati tiktu apkopoti vienotā sistēmā. Šoreiz zivju daudzveidība nav liela – pārsvarā plekstes un jūras grunduļi.
“Pirms desmit gadiem reti bija grunduļi, bet tagad miljardiem. Tas ir valstiskā līmenī jādomā, lai atzītu to par invazīvu sugu, kura nav atzīta arī Eiropā,” norāda ihtiologs.
Zivju pētnieka ieskatā, lai ierobežotu jūras grunduļu skaitu, ar dažādām valsts un Eiropas fondu atbalsta programmām būtu jāveicina to izķeršana un pārstrāde daudzveidīgos produktos.
