Dienas ziņas

Kuldīgā talkotāji sakopj Alekšupīti

Dienas ziņas

Vācijā daudzos reģionos stājusies spēkā komandantstunda

Tūjas piekrastē atrasti dubļu krabji

Baltijas jūras piekrastē atrod svešzemniekus – dubļu krabjus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Baltijas jūras piekrastē pie Tūjas atrasti Latvijas dabai neraksturīgie dubļu krabji. Tie līdz Latvijai, visticamāk, nonākuši ar kuģu balasta ūdeņiem vai apaugumiem, pastāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe. Dubļu un cita veida krabji jūras krastā paretam manīti arī iepriekš.

Apmeklējot Tūjas pludmali, vietējais dabas entuziasts Helmuts Rudzītis dubļu krabīšus pamanīja aprīļa vidū. Šoreiz dodoties uz to pašu vietu pie Tūjas mola, meklējumi gan beidzās nesekmīgi, taču šī nav pirmā reize, kad Tūjas iedzīvotājs bija redzējis dubļu krabjus. Iepriekš tos pavisam nejauši atradis jau 2016. gadā.

Lai arī krabji Latvijas ūdens faunai nav raksturīgi, speciālisti skaidroja, ka tas nav arī pārsteigums.

Dubļu krabīši Latvijas krastos, visticamāk, nonākuši no Ziemeļamerikas un Ziemeļjūras tirdzniecības kuģu ceļiem.

“Kaut kādā laika periodā kuģu korpusi ir jātīra, un mēs visi, protams, zinām, ka klasiskā kuģu korpusu tīrīšana varētu būt vien sausajā dokā. Bet tomēr arvien biežāk un diezgan blīvi kuģu korpusi tiek tīrīti, arī stāvot ūdenī. Vai nu ostas teritorijā vai drusku ārpus ostas, kur zemūdens līdēji to dara. Un tad jebkura suga, kas ir šajā apaugumā, notīrot nokļūst jau uz jūras grunts, un tad tai ir vēl lielākas iespējas iedzīvoties,” skaidroja Solvita Strāķe.

Pats krabju atradējs Helmuts stāstīja, ka pēc atraduma uzreiz sazinājies ar pētniekiem Igaunijā un Latvijā.

“Es vispirms “ieguglēju” par tiem krabjiem. Parādījās informācija par igauņu pētnieku, par Pērnavas līci. Es aizrakstīju e-pastā gan latviešiem, gan igauņiem, tad dažu dienu laikā abi divi atbildēja. Igaunis atbildēja, ka, jā, viņiem tur tā kolonija ir. Latviešu pētnieks arī uzreiz saprata, ka tas varētu būt no tās puses,” stāstīja Helmuts Rudzītis.

Speciālisti novērojuši, ka Latvijā dubļu krabīši jau vairojas, taču pagaidām vēl ne tādā daudzumā, lai kaitētu vietējai videi.

“Protams, ir vairāki pētījumi, kā, piemēram, no arhipelāga, pie Somijas krastiem, ka tur uz vienu kvadrātmetru ir identificēti 20 šādi krabju īpatņi. Pie Somijas krastiem tika minēts, ka krabīši šādā koncentrācijā izrok smiltis un veido savas alas, ēdot gliemenes vai tārpus un līdz ar to var ietekmēt jūras zāļu audžu sakņu sistēmu, kā rezultātā bojājot to,” pastāstīja pētniece.

Līdz šim Latvijā atrasti trīs veida krabji – arī Ķīnas cimdiņkrabis un krasta peldkrabis, kas gan ir ārkārtīgi rets atradums.

Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki aicina cilvēkus dalīties ar fotogrāfijām vai video materiāliem, ja atrasts kāds no šīm trīs krabju sugas pārstāvjiem. Tas palīdzētu ievākt papildu datus un veikt padziļinātu izpēti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti