Slāpekļa piesārņojums izraisa ūdenstilpju aizaugšanu, samazina bioloģisko daudzveidību un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, gan Baltijas jūrā. Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības pētījumā noskaidrots, ka ik gadu no Rīgas jūras līcī ieplūstošajiem apmēram 67 tūkstošiem tonnu slāpekļa lielākā daļa ir upju notece. Tā ik gadu jūrā ienes vidēji 89% kopējā slāpekļa daudzuma.
Pētījumā analizētās slāpekļa plūsmas tautsaimniecības sektoros, Latvijas Radio stāsta projekta pārstāve, mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Arta Bārdule.
Latvijas lauksaimniecības sektora radītā slodze ir aptuveni 34%, sacīja Bārdule. Noteces no mežiem un mitrājiem rada 14,3 kilotonnas slāpekļa gadā, kas atbilst 19% kopējās slāpekļa slodzes. "Pārējo sektoru radītās slodzes veido 2% no kopējās slāpekļa slodzes uz hidrosfēru," paskaidro pētniece.
Bārdule papildina, ka mežsaimniecībā efektīvākie pasākumi, kas varētu veicināt slāpekļa noplūdes mazināšanu, ir īpaša aizsargjoslu apsaimniekošana ūdeņu tuvumā. Piemēram, šajās teritorijas veidojot specifisku sugu sastāvu, stādot ātraudzīgus kokaugus, kas patērē daudz slāpekļa biomasas veidošanai un mazinātu slāpekļa nokļūšanu ūdenī. Patlaban projektā
līdz septembrim vēl tiek veidots tiešsaistes rīks, ko ikviens varēs izmantot, lai novērtētu, kā rīkoties slāpekļa noteces mazināšanai.
"Ar šo rīku būs iespējams skaitliski novērtēt slāpekļa plūsmas dažādos sektoros," stāsta Bārdule. "Lietotājs, mainot interesējošās teritorijas ievaddatus - platību, lopu skaitu utt. - varēs saņemt ieteikumus. Šobrīd notiek darbs, lai apkopotu ieteicamos pasākumus slāpekļa izskalošanās mazināšanai."
Eksperte vēl papildina, ka, salīdzinot ar astoņdesmitajiem gadiem, slāpekļa izskalošanās samazinājusies, taču tā joprojām ir augsta, jo īpaši Lielupes un Ventas upju baseinos, kur ir daudz intensīvu lauksaimniecības zemju.
Baltijas vides foruma pārstāve Kristīna Veidemane stāsta, ka Baltijas jūras valstu vides ministri martā spriedīs par pasākumiem, lai mazinātu slāpekļa noplūdi Baltijas valstīs un izstrādātu jaunu Baltijas jūras rīcības programmu.
Igaunijas-Latvijas pārrobežu pētījuma dati vēl liecina, ka lielāko slāpekļa slodzi (45% jeb aptuveni 33,8 kilotonnas) Latvijas teritorijā virszemes ūdeņiem rada pārrobežu piesārņojums, kas plūst no Krievijas, Baltkrievijas caur Daugavu un no Lietuvas caur Lielupi, Ventu un Bārtu.
