Baltijas jūras dzelmē zinātnieki novēro «jūras sniegu»

Baltijas jūras rifu kartēšanas ekspedīcijā novērota neparasta parādība – “jūras sniegs”, informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Par “jūras sniegu” dēvē atmirušo aļģu daļiņu grimšanu ūdenī, kas vizuāli atgādina snigšanu

“Atmirstošās aļģes veido organisko vielu agregātus, kas izskatās kā pavediens ar smagāku galu un, grimstot uz leju, atgādina snigšanu. “Jūras sniegs” piegādā bagātīgu maltīti jūras grunts iemītniekiem,” skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Ingrīda Andersone.

Pie zinātnieku novērotā “dzīru galda” Baltijas jūras dzelmē pulcējās gan mazie vēzīši mizīdas, kas mielojas ar “jūras sniegu”, gan buļļzivis, kas savukārt uzkož mizīdas.

“Dziļie sēkļi raksturojami kā bioloģiski un ekoloģiski nozīmīgas vietas, kur barošanās nolūkos pulcējas daudzi ūdens organismi. Rudens pusē, kad beidzas bioloģiskā aktivitāte virsējos ūdens slāņos, novērojama parādība, ko sauc par “jūras sniegu'',” skaidroja Andersone.  

Apgaismotā videokamera izraisīja ūdens iemītnieku interesi. Mizīdas uz nelūgto viesi raudzījās piesardzīgi, to neskaitāmie sarkanie acu atspīdumi radīja sirreālu iespaidu. Bija redzams, ka kameras klātbūtne tās biedēja vairāk nekā tuvumā esošās plēsīgās buļļzivis. Savukārt drosmīgākās buļļzivis mēģināja vajāt un uzbrukt zemūdens kamerai, bet bailīgākās muka un slēpās, novērojumos dalījās Andersone.

Mizīdas ir šķeltkājvēži, kas ir nedaudz līdzīgi garnelēm. Tās veic diennakts migrācijas; dienā uzturas tuvu gultnei, naktī – uzpeld ūdens virsējos slāņos un ir sastopamas galvenokārt jūrā. Dziļajos, aukstajos ūdeņos sastopamas divas Baltijas jūrai raksturīgas sugas – Mysis mixta un Mysis relicta, kas ir ledus laikmeta relikts.

Video no Baltijas jūras dzelmes:

“Jūras sniegu” zinātniekiem septembrī izdevies novērot, pētot Baltijas jūras dibenu DAP projektā “LIFE REEF”. Septembrī sagaidīja izpētei nepieciešamos labos laika apstākļus, tādēļ no Klaipēdas ostas ar burukuģi “Brabander” un pavadošo flotili zinātnieki devās veikt dziļo sēkļu izpēti. Septiņu zinātnieku komanda trīs dienas varēja ar video izpētes palīdzību strādāt 40 līdz 50 metru dziļumā.

“LIFE REEF” jeb "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" projektu īsteno DAP kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Tā kopējais budžets ir 4 miljoni EUR, no tiem 60% sedz ES vides un klimata pasākumu programma LIFE, bet 40 % – Latvijas Vides aizsardzības fonds un projekta partneri.

LIFE REEF projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus “Smilts sēkļi jūrā” un “Akmeņu sēkļi jūrā” 4116 kvadrātkilometru platībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt