Sadaļas Sadaļas

Baltijas jūrā zemūdens kartēšana – ar ultraskaņu, kamerām un niršanu

Pētnieki veiks Baltijas jūras rifu kartēšanu. Vasarā zinātnieki-nirēji apsekos jūras dziļākos slāņus un fiksēs tur sastopamos organismus, lai noteiktu šo teritoriju iespējamo aizsardzības statusu. Projekta noslēgumā pētnieki plāno arī publicēt zemūdens pasaules video ierakstus, lai arī sabiedrība var ieskatīties Baltijas jūras dzelmē.

Kā notiek zemūdens kartēšana?

Pētnieki veiks Baltijas jūras rifu kartēšanuSintija Ambote

Baltijas jūras akvatorijā vairāk nekā 4000 kvadrātkilometru platībā zinātnieki šovasar veiks rifu un smilts sēkļu kartēšanu. Zemūdens dabas vērtību uzskaitīšana gan ir krietni sarežģītāka par sauszemes biotopu skaitīšanu. Sākumā veiks akustiskus pētījumus, kuros ar ultraskaņas ierīcēm apsekos teritoriju, un pēc atstarotā skaņas signāla pētnieki varēs noteikt jūras dzelmes substrāta kartes.

Projekta LIFE REEF komandas pārstāve, Daugavpils Universitātes aģentūras Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Puriņa pastāstīja par plānotajiem darbiem: “Tiek konstatēts, vai ir ciets substrāts, nosaka, vai tur ir akmeņi, smiltis vai dūņas. Un mums interesējošās vietas ir akmeņi vai smiltis. Un tad tur apakšā tiek nolaista videokamera, kas filmē un vāc informāciju par akmens pārklājumu un to, vai uz tā virsmas ir gliemenes un kādi augi. Pēc tam, kad vajag iegūt jau smalkākus paraugus par konkrētām sugām, tad nirēji nirst un ievāc tos.”

Zinātnieku komanda niršanas darbiem vasarā plāno īrēt kuģi, jo izpēte noritēs tālu no krasta. Turklāt tai vajadzīgi mierīgi bezvēja laika apstākļi, kas vasarās ir arvien retāk.

Institūtā ir pieci zinātnieki-nirēji. Dziļāku ūdeņu izpētē plānots piesaistīt arī profesionālus tehniskos nirējus, kas pavadīs pētniekus.

“Mēs laižamies lejā pa enkura ķēdi vai virvi un piestiprinām galā mērlenti, un ar to izpeldam apmēram 50 metrus un paskatāmies šo pārklājumu, un to visu pierakstām zem ūdens un dokumentējam,” pastāstīja Puriņa.

Kas ir Baltijas jūras rifi?

Baltijas jūras rifi krietni atšķiras no koraļļu rifiem, kas paši ir biogēnas izcelsmes jeb dzīvas būtnes.

Savukārt Baltijas jūrā rifi veidojušies no akmeņu krāvumiem, kas apauguši ar dzīvību.

“Tie ir ledāju atnestie sanesumi, tās ir morēnas – sablīvētas māla daļiņas, tie ir laukakmeņi, dolomīta gabali.

Piemēram, Irbes šaurumā ir vietas, kur ir dolomīta klājumi, kur veidojas tādi kā pakāpieni, kuriem, sabrūkot laika gaitā, ir piemērotās vietas rifiem un bioloģijai, kas pa virsu tiem dzīvo. Piekrastē seklākās vietās, kur ir daudz saules gaismas, tur uz rifiem ir aļģes, piemēram, furcelārijas, no kā iegūst agaru, un daudzas citas aļģes. Savukārt tur, kur mēs plānojam veikt izpēti, būs tikai mazs pleķītis ar aļģēm, bet pārsvarā būs gliemenes,” skaidroja Puriņa.

Ko cer izpētīt?

Jūras ēdamgliemeņu populāciju piekrastē gan būtiski samazinājusi invazīvā suga – apaļais grundulis, kam arī projektā pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Ar dažādām jūras grunts izpētes metodēm iegūtos datus izmantos, lai izstrādātu rīcības plānu invazīvo jūras sugu ietekmes samazināšanai, tostarp testējot zvejas rīkus apaļā jūras grunduļa specializētai zvejai.

Tāpat Ingrīda Puriņa papildināja, ka pētnieki cer atrast arī kādas iepriekš Latvijai tuvējos jūras ūdeņos nefiksētas sugas, jo atsevišķos iepriekšējās izpētes video materiālos 50 un vairāk metru dziļumā bez dūņām novēroti vēl kādi organismi.

“Mēs domājam, ka tie ir sūneņi. Video redzama pilnīga tumsa, un izskatās, ka tie ir aļģu puduri, taču pilnīgā tumsā aļģes nevar atrasties. Tad tas ir kaut kas cits, un vienīgais, kas ir līdzīgs tam, ir sūneņi. Tie ir dzīvnieciņi, kas jau ir vairāk līdzīgi koraļļu rifiem, jo viņi ir apvienojušies mazās kolonijās un filtrē apkārt esošo.

Tas ir mūsu lielais nezināmais, bet ko mēs ceram šajā projektā atrast – kas ir tās sugas, kas dzīvo tur, kur vairs nekas cits nedzīvo,” piebilda Puriņa.

Baltijas jūrā iepriekš ir pētīti tikai piekrastes rifi, un Latvijas teritoriālajos ūdeņos patlaban ir septiņas aizsargājamas teritorijas. Līdz ar LIFE REEF projekta noslēgumu saraksts, iespējams, tiks papildināts.

Pētnieki plāno arī publicēt zemūdens pasaules video ierakstus, lai arī sabiedrība var ieskatīties Baltijas jūras dzelmē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt