Panorāma

Palielinās gaisa piesārņojums

Panorāma

Bērnu darināti maisiņi – tīrai Latvijai

Baltais stārķis un elektrības stabi

Baltajiem stārķiem virs elektrības stabiem veido mākslīgas ligzdu pamatnes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Senāk baltie stārķi ligzdas būvēja lielos kokos ar stipriem zariem. Un māju saimnieki piepalīdzēja svētelim, uzliekot ratu riteni.  Mūsdienās, kad piemērotu koku maz un arī ritenis uz jumta ir retums, stārķis ir atradis alternatīvu - elektrolīniju balstus. Taču stārķa ģimenes māja var izraisīt traucējumus elektrības piegādē, īssavienojumus un ēku aizdegšanos. Tāpēc jau vairākus gadus stārķiem piedāvā mākslīgas ligzdu pamatnes.   

Pirms 50 gadiem uz elektrības līniju balstiem putnēnus audzināja tikai 1% stārķu. Tagad jau 70% stārķu.

Putni uz stabiem uzbūvējuši gandrīz 8 000 ligzdu. Taču šāda ligzdošana pērn izraisīja gandrīz pusotru tūkstoti bojājumu elektrotīklā.

“Stārķis ir tāds kā nedaudz nerātns, bet mīļš bērns ģimenē. Mēs viņu mīlam, pie mums viņš dzīvo. Bet šad un tad mums sagādā raizes,” atzina AS “Sadales tīkls” izpilddirektors Sandis Jansons.

“Liela, veca stārķu ligzda var svērt pat līdz pustonnai. Agri vai vēlu viņš izveido bojājumu. Mums jāmaina stabs, jāmaina balsts. Bet mēs saprotam, ka viņam īsti citas vietas, kur ligzdot nav,” sacīja Jansons.

Stārķis ir aizsargājams putns. Ligzdas noņemt ļauts tikai izņēmuma gadījumos un turklāt tad, kad nav ligzdošanas sezona.

Atjaunojot elektrolīnijas, vietās, kur bijusi ligzda, uzliek pamatnes. Tās ir paceltas virs līnijas, un stārķis, liekot zarus, vairs neaizskar vadus.

Gadā uzstāda aptuveni 600 ligzdu pamatnes. Kopumā jau ir vairāk nekā 3000.

Ornitologi atzīst - baltie stārķi Latvijā ligzdo daudz vairāk nekā jebkad iepriekš – 14 000 pāru. Tas ir divas reizes vairāk nekā 1934. gadā, kad notika pirmā starptautiskā stārķu uzskaite.

Tomēr iezīmējas arī negatīva tendence - ligzdās samazinās stārķēnu skaits.

“Daudzi iedzīvotāji, ar kuriem es runāju, kuru tuvumā dzīvo baltie stārķi, saka tā - jā, mums bija balto stārķu pāris, bija mazuļi, bet blakus lauku nomigloja. Mazuļi un stārķi pazuda. Diemžēl tāda tendence ir ne vienā vietā vien Latvijā, bet īpaši izteikta Kurzemē,” stāstīja Latvijas Universitātes Ornitoloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus.

Dabas aizsardzības pārvades ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne atzina, ka “lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem ir  regulējums, ko lauksaimnieki pārkāpj vai līdz galam neizprot. Ir runāts daudz un esam skaidrojušies. Bet ir vēl viena lieta, kas konstatēta Latvijā.

Pētnieki jau ir izpētījuši. Lēnām samazinās arī grauzēju skaits. Grauzēji, protams, ir stārķu barība.”

Lai iegūtu informāciju par ligzdošanas sekmēm, “Sadales tīkls” un Ornitoloģijas biedrība parakstīja sadarbības protokolu par baltā stārķa monitoringu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti