Baltā nāve – sāls uz Rīgas ielām saēd visu dzīvo un nedzīvo

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Automašīnas rūsē, dzīvnieki raud, ēku fasādes un pieminekļi drūp, pilsētas apstādījumi iet bojā. Cēlonis? Sāls.

No pusmetra - čupiņa sāls

Šoziem baltos sāls laukumus var lieliski redzēt, pateicoties laika apstākļiem - zemā temperatūra un sausais gaiss veicina sāls kristalizēšanos. Līdzīgā apjomā sāls ir lietots arī iepriekš.

“Mēs redzam, ka tās ielas ir baltas, un es uzskatu, ka daba mums ar pirkstu iebakstīja – “Redziet, kā jūs lietojat sāli!”,”

saka biedrības „Vides aizsardzības klubs” viceprezidente Elita Kalniņa. Viņa rāda, ka no pusmetra liela laukuma var salasīt pamatīgu daudzumu sāls.

Arī ķīmiķe un vides zinātniece Jana Simanovska norāda, ka no gaisa piesārņojuma viedokļa Rīgā  viena no problēmām ir putekļu piesārņojums. “Rīga ir saņēmusi arī aizrādījumu no Eiropas Komisijas par putekļu normu pārkāpumu. Nu, lūk, un šis sāls piedalās pie putekļu problēmas radīšanas,” saka Simanovska.

Arī sociālajos tīklos šoziem daudzi dalās ar sašutumu un jokiem par baltajiem ceļiem.  Kalniņa notiekošo vērtē kā šausmīgu. Viņasprāt, “izeja ir diezgan vienkārša – vajag ielas tīrīt”. “Šogad tik traki grūti nebija, varēja vienkārši notīrīt sniegu,” teica Kalniņa.

Sniega izvešanu sauc par dārgu un bezjēdzīgu

Rīgas domes Satiksmes departamentā gan ir cits viedoklis. “Ja šo sniegu nekausētu, tad mums pilsētā nebūtu, kur kraut šo sniegu. Tad tas būtu jāizved,” saka departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

“Izvešana ir ārkārtīgi dārgs process un būtībā ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo mēs pārvadājam ūdeni.

Ņemot vērā Rīgas klimatiskos apstākļus, kad vienu dienu uzsnieg sniegs, piemēram, 20 centimetru kārtā, bet pēc trim dienām jau ir spēcīgs atkusnis, kad šis sniegs tiek kausēts, tāda izvešana būtu diezgan nelietderīga,” pauž Ahuna-Ozola.

Vienā kaisīšanas reizē uz katru kvadrātmetru tiek izkaisīti 20 līdz 40 grami sāls.

Tomēr jau nedaudz cits viedoklis ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldē. Tās vadītāja Evija Piņķe bilst, ka

dažviet pilsētā sētnieki un teritorijas apsaimniekotāji tā vietā, lai mehāniski aizvāktu sniegu vai ledu, izkaisa sāli.

Saēd ēkas un mašīnas

Neapmierinātību ar esošo situāciju neslēpj Valsts kultūras aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris. “Jau no šī gadsimta sākuma esam ik pa pāris gadiem dažādā veidā vērsušies Rīgas pašvaldības dažādās institūcijās ar lūgumu diskutēt un mēģināt kaut kādā veidā ierobežot šo sāls daudzumu, kāds tiek izkaisīts Rīgā ziemas apstākļos,” teica Asaris.

Pirms 15 gadiem tika veikts pētījums par sāls negatīvo ietekmi. Vairākās vietās tika ņemti paraugi un slēdziens ir lakonisks: Rīgas ielās ir nepieļaujami kaisīt sāli sniega atkausēšanai. Iemesls - sāls veicina neatgriezenisku kultūras mantojuma sairšanu. “Tā ir tīrā fizika, ka sāls atstāj iespaidu uz jebkuru būvmateriālu – ķieģeli, akmeni,” pauda Asaris.

Rīgas dome gan pastāv uz savu. “Man grūti ir spriest, vai tajā brīdī, kad notiks kāds ceļu satiksmes negadījums, attaisnojums būs par to, ka mēs toties saglābām kādu konkrētās ēkas fasādi,” norāda Ahuna-Ozola.

Sāls pamatīgu postu nodara arī automašīnām.

“Līdz ar sāli mašīna sarūsē ļoti ātri. Tas process ir vismaz piecas reizes ātrāks,” atzīst automehāniķis Mārtiņš Baranovskis. “Visvairāk un visātrāk cieš bremžu sistēmas, kas mēdz pēc tam sprūst. (..) Rūsa ir pēdējais, ko mēs gribam redzēt. Tu negribi ķerties klāt pie rūsas, jo tur viss var lūzt. Viss var aprauties, viss var sabirt,” saka Baranovskis.

Cieš arī suņi un augi

Cietēju vidū ir arī dzīvnieki.

Piemēram, nepietiek tikai sunim ķepiņas apslaucīt pēc pastaigas.

“Vajadzētu ķepas iemērkt ūdenī un noskalot. Citādi sāls paliek visās pirkstu starpiņās,” rāda veterinārārsts Jānis Beinerts. “Ja sāls tur ir palicis, tad tas sāk grauzt un traumatizēt ādas virsējo kārtiņu. Tad sāls iet dziļāk, veidojas sprēgas. Process ir diezgan sāpīgs un nepatīkams,” saka Beinerts.

Posts ir nodarīts arī augiem.

“Tie augi, kas aug pilsētas vidē, absolūti nav piemēroti augšanai sāļā vidē, jo lielākajai daļai augu nav tāda nepieciešama,” norāda Latvijas Universitātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs Ģederts Ieviņš. “Nonākot augā, sāls izraisa nelabvēlīgas toksiskas reakcijas. Tad jau vasaras vidū šīs lapas nobrūnē,  krīt nost un izskatās slikti,” atzīst Ieviņš.

Laboratorijās demonstrē augus, kur vienam nav sāls koncentrācijas, savukārt otram ir. Pirmais no tiem vīst, un tas pats notiek pilsētas apstādījumos. “Visvairāk cieš tie apstādījumi, kas ir ielu malās un tad, kad sniegs tiek novākts un likts uz augsnes, tad, protams, augsne tiek neglābjami sabojāta,” norāda Ieviņš. ASV veikti pētījumi liecina, ka sāls, kas izkaisīts uz šosejām, pēcāk nonāk upēs, ezeros un citās dabīgajās ūdenskrātuvēs.

Tomēr ir arī citas pieredzes. 2016. gadā “Vides fakti” bija Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, kur sāls vietā izmanto šķembas. Turienes pašvaldības arguments – šķembas ir draudzīgākas videi nekā sāls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti