Baikdžorings Latvijā kļūst aizvien populārāks. Katru gadu Carnikavā tiek rīkotas pasaules mēroga sacensības kamanu suņu sportā, kur vienuviet pulcējas šī sporta veida entuziasti. Maija šo sporta veidu iepazina laikā, kad ģimenei piepulcējās pusgadu vecs kucēns Rafijs. Jau tad bijis redzams, ka suņu puika ir ļoti aktīvs un varētu būt labs skrējējs. „Sapratām, ka sunim tomēr ir vajadzīga kaut kāda fiziska slodze. Ar parastām pastaigām netikām galā un sākām arī meklēt variantus, kā viņu noslogot. Un tad kā risinājums nāca – sākām braukt ar riteni baikdžoringā ar viņu,” stāsta Maija Brūzīte.
Viņa nenoliedz, ka sākumā nācies daudz krist, pat pāri velosipēda stūrei, taču tagad ar četrkājaino partneri sastrādājas ļoti labi. Arī Maijas ģimenes draugs Aleksis Merga baikdžoringā trenējas kopā ar Rafiju un piedalās dažādās sacensībās, kuras notiek tepat, Latvijā: „Ja trenējas, tad, protams, var konkurēt arī par spēcīgām vietām un augstākām pozīcijām, bet tas ir viss no regulāriem treniņiem atkarīgs, es domāju, jo kaut kā jau tas spēks un izturība ir jātrenē. Un tad būs labi. Mēs piedalāmies vairāk tīri prieka pēc – izkustēties, piedalīties, būt tai pasākumā, tai atmosfērā un tad mums ir tādi viduvēji rezultāti.”
Baikdžorings ir komandas darbs, kurā būtiska cilvēka un viņa četrkājainā partnera sadarbība. Jo suns labāk saprotas ar saimnieku ikdienā un prot elementārās paklausības komandas, jo vieglāk šajā sporta veidā startēt.
„Sākumā tās komandas vienkārši pastaigā iemācījāmies un pēc tam kāpām uz riteņa un jau uz riteņa apguvām to visu. Komandas nāca tad diezgan viegli, un pēc tam grūtāk bija uz paša riteņa, kad jāatrod tā sava sadarbība kaut kāda tā, lai nesanāk, ka, mežā braucot, suns aizskrien pa labi, tu aizbrauc taisni un pa vidu ir koks,” skaidro sportiste Maija Brūzīte.
