Aukstuma dēļ zvēraudzētavā bojā gājuši 472 ūdeļu mazuļi

Vienā no Latvijas lielākajām zvēraudzētavām "Grobiņa" Grobiņas pagastā Dubeņos gājuši bojā gandrīz 500 ūdeļu mazuļi. Pastāv aizdomas par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Izmeklēšanā iesaistījusies policija, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Par traģiskajiem notikumiem, kas risinājušies zvēraudzētavā Grobiņas apkārtnē, LTV Ziņu dienestā vienlaikus vērsās divas dzīvnieku aizsardzības biedrības. Tās norādīja uz sāpēm un ciešanām, ko nācies pārdzīvot šīs fermas iemītniekiem.

Šīs vasaras aukstās jūnija naktis ir bijušas liktenīgas 472 ūdeļu mazuļiem, kuri savos krātiņos vienkārši nosaluši. Tas noticis tādēļ, ka dzīvnieku migās nebija ielikti no  aukstuma sargājošie skaidu pakaiši. To apstiprina zvēraudzētavas vetārste.

„Māmiņa ar bērniņiem dzīvo tādā nelielā ligzdiņā. Apakšā ir paklājs no salmiem vai skaidām. Ar mammas siltumu viņam ir par maz – tā mamma nespēj visus sasildīt,” saka veterinārārste Gunta Isajeva.

Taču vairāku diennakšu ilgā laikā pakaiši būrīšos nebija ielikti un dzīvnieki nobeigušies. Brīvā dabā pirms mazuļu dzimšanas ūdeles pašas savāc materiālu migām, lai mazuļiem būtu silti un mīksts, un tie būtu pasargāti no vēja. Ja ūdeles ir būros nebrīvē, tās to nevar pašas izdarīt - cilvēkam ir jāsanes pakaiši migām.

„Viņi piedzimst nevarīgi, bez apmatojuma, viņi ir ļoti maziņi, mātes ar savu ķermeni tos nespēja sasildīt, un viņi gāja bojā. Tas ir, apmēram plus mīnus kādām simt mātēm dzīvnieki aizgāja bojā," saka PVD novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

„Tā ir cietsirdība pret dzīvniekiem, kas ir krimināli sodāma. Dzīvnieki ir atstāti bez aprūpes, bezpalīdzīgā situācijā un bezpalīdzīgā stāvoklī, kurā viņi par sevi nevar parūpēties un nevar sevi aizstāvēt,” saka biedrības „Dzīvnieku brīvība” vadītājs Aivars Andersons.

Viņu papildina citas dzīvnieku aizsardzības organizācijas „Dzīvnieku draugs” pārstāve Laura Karnīte. „Mēs, protams, ļoti gribētu cerēt uz atbildīgo iestāžu rīcību un to, ka šī tomēr varētu būt tā reize, kad zvēraudzētavas īpašnieki tiktu saukti pie atbildības. Ir vetārsta atzinums, ka bojāejas iemesls ir tieši pareizu labturības apstākļu nenodrošināšana,” uzsver Karnīte.

Viņa Grobiņā notikušo sauc par kārtējo pierādījumu zvēraudzēšanas nozares nežēlīgājai būtībai. „Attieksme pret dzīvniekiem šajā biznesā ir tikai kā pret ražošanas līdzekļiem,” viņa saka. Dzīvnieku aizstāve norāda, ka ir viennozīmīgi notikusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. „Jo likums skaidri un gaiši un viennozīmīgi nosaka, ka dzīvnieku atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Ja tas ir novedis pie dzīvnieku nāves, tad tā būs kriminālatbildība," uzsver Karnīte.

Fermas pārstāvji stāsta, ka centušies izlīdzēties, saliekot sprostos skaidu vietā salmus, bet tas nav palīdzējis un mazuļi tomēr nosaluši.

Zvēraudzētava ir liels uzņēmums, kur Grobiņā un Vērgalē kopā ir vairāk nekā 160 000 dzīvnieku un ap 100 darbinieku. Līdz šim nekas tāds nebija noticis. „Nu, diemžēl, tā tiešām ir ārkārtas situācija. Tāda situācija, protams, nav pieļaujama,” saka a/s ''Grobiņa'' padomes locekle Argita Jaunsleine. „Šoreiz tā izveidojās piegādātāja dēļ, kurš neturēja savu solījumu un neatveda mums skaidas, par kurām mēs bijām veikuši apmaksu norādītajā termiņā, par kādu mēs bijām vienojušies,” pauda Jaunsleine.

Turpretim piegādātāji nejūtas vainīgi. Zvēraudzētāji neesot nomaksājuši vēl iepriekšējos parādus. Turklāt skaidas, ko viņi piegādā, nemaz neesot derīgas dzīvniekiem. „Skaidas, ko mēs piegādājam, nav piemērotas pakaišiem, jo to mitruma procents pārsniedz 50%. Tas pat būtu noziegums – tādas skaidas lietot pakaišiem. Apgalvot, ka mēs būtu saistībā ar šo „nepiegādi” ir pilnīgi absurdi, jo saskaņā ar mūsu vienošanos, kuru viņi nav pildījuši, mums piegādes termiņš pat nav iestājies,” bilst SIA „Daibi” valdes locekle Ērika Birnīte.

PVD nešaubās – atbildība pienākas nevis piegādātājiem, bet gan dzīvnieku īpašniekiem. „Protams, ka tas šos dzīvnieku īpašniekus no atbildības par šo notikumu neatbrīvo. Viņiem bija jāmeklē citi varianti un jebkurā gadījumā bija jānodrošina šie dzīvnieki ar pakaišiem,” atzīmē Irbe. „Tas, ka viņus ir piekrāpis kāds piegādātājs un nav kaut ko piegādājis laikā, tas šo dzīvnieka īpašnieku neatbrīvo no atbildības par šo notikumu. Redzot situāciju, ka viņi var palikt bez pakaišiem, viņiem bija noteikti jāmeklē kādas citas iespējas," vēlreiz uzsver Irbe.

Gan policija, gan veterinārais dienests, kur vērsušies dzīvnieku aizstāvji, atzīst - tik daudzskaitlīga bojāeja zvēraudzētavās līdz šim nekad nav fiksēta. „Tieši konkrēti par ūdeļu audzētavu ir bijusi informācija. Proti, ka tajā nav piemēroti apstākļi ūdeļu turēšanai, kā dēļ dzīvniekiem radušās veselības problēmas. Šī informācija mūsu redzeslokā bija, bet tika nodota kompetentākām institūcijām,” saka Valsts policijas pārstāve Jolanta Knīse.

PVD sola rīkoties. „Visticamāk, ka tas tiks novērtēts kā ļoti nopietns labturības noteikumu pārkāpums un līdz ar to [būs] administratīvais sods. Tas būtu maksimāli ap 1000 eiro,” pauž Irbe.

Par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem likums gan paredz kriminālatbildību. Taču uzraugi uzskata, ka tik stingri traktēt nevajadzētu. Tie atzīst, ka arī iepriekš sūdzības par „Grobiņu” bijušas, bet pārkāpumi tomēr līdz šim nav bijuši konstatēti.

Savukārt Karnīte norāda – ja ziņas par zvēraudzētavā nosalušajām ūdelēm nebūtu nonākušas biedrības „Dzīvnieku brīvība” rīcībā, visticamāk, par to neviens neuzzinātu, jo – par zvēraudzētavu dzīvnieku masveida nāvi zvēraudzētavai vai tās vetārstam nav pienākuma ziņot tieši Pārtikas un veterinārajam dienestam.

"Dzīvnieku brīvība" uzsver, ka šī nav pirmā reize, kad Grobiņas zvēraudzētavā ir dzīvnieku labturības pārkāpumi – pērn “Dzīvnieku brīvība” publicēja videomateriālus no šīs pašas Dubeņu zvēraudzētavas, kuros bija redzami dzīvnieki ar ielaistām infekciju saslimšanām un neapkoptām brūcēm.

Par zvēraudzētavu "Grobiņa" jau vēstīts agrāk - piemēram, savulaik ziņots, ka to vaino vircas nopludināšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt