Stāsti

Kalpaka Rudbāržu pamatskolā sākusies apjomīga Varoņu zāles restaurācija

Stāsti

Kultūras pētniece Kristīne Jākobsone par Džūlijas Lambertes pauzi filmā "Teātris"

Augu pases neesamība palielina slimu augu izplatības risku

Augu pases neesamība palielina slimu augu izplatības risku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Apsekojot tirdzniecības vietas, Augu aizsardzības dienests šogad konstatējis 122 bakteriālās iedegas saimniekaugus bez atbilstošām augu pasēm. Ja stādu izcelsme nav izsekojama, tas rada risku, ka apstādījumos apritē var nonākt bīstamās augu slimības un izplatīties reģionā.

Blīdenes stādu audzētavas Mārupes nodaļā pircēju konsultante Marika Simkoviča izrāda stādus un augļkoku pases. Šobrīd gan šeit vairāk ļaudis iepērkot puķu stādus, nevis augļkokus. Auga pase saimniecībā ir visiem nepieciešamajiem stādiem, taču ļaudis pēc tās taujājot reti.

''Cilvēki kaut kā neprasa tās augu pases. Taču arī tad, kad mēs ņemam augļu kokus no citiem audzētājiem tepat Latvijā, agronoms vienmēr pārbauda un saskaņo dokumentus,'' saka Simkoviča.

Audzētavā sastaptie pircēji, pārskatot stādus, stāsta, ka patērētājiem vairāk svarīgi, vai stāds ir vietējais. Šobrīd piemājas dārzu iekopēji vairāk meklē ziemcietīgas puķes, nevis augļu kokus. Taču atzina arī, ka, pērkot stādus, par augu pasēm tiešām nejautā un par iespējamām slimībām aizdomājas tikai tad, ja tā redzama vizuāli, piemēram, uz stāda lapām.

Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš pārliecināts, ka pircējiem jākļūst vērīgākiem un arī stādu audzētājiem, kas ieved kādus stādus no ārvalstīm, jāspēj garantēt auga izcelsmi. Vītoliņa ieskatā apritē dārzos inficēti augi var nonākt tieši neziņas dēļ:

''Ja vēl vestu tos augus no citām valstīm un nekas nenotiktu, mēs varētu domāt, ka tā situācija nav tik traka. Taču, ja katru gadu vairākās vietās konstatē ievestus augus bez augu pasēm un pat inficētus augus, tad tas jau ir ļoti satraucoši. Mēs esam izglītojuši savus audzētājus, arī strādājam ar uzņēmumiem, kas ieved augus, taču lielākā problēma ir ar maziem tirgotājiem, kas paši aizbrauc, nopērk augus Polijā vai Lietuvā un ieved šeit augus, nezinot, kas tie ir, nedz par ziemcietību, nedz par slimībām. Viņi neapzinās riskus.''

Valsts augu aizsardzības dienests šogad pārbaudēs tirdzniecības vietās konstatējis, ka 122 stādiem, kas var slimot ar bakteriālo iedegu, nav atbilstošas auga pases. Daļa stādu arī iznīcināti, jo tirgotājs nevarēja garantēt, ka augs audzēts no bīstamās augu slimības brīvā teritorijā. Dienesta augu karantīnas nodaļas pārstāve Jūlija Sebeļeva stāsta vairāk par pārkāpumiem:

''Tika iznīcināti 36 stādi no kāda vietējā interneta veikala, kur tirgoja no Polijas stādaudzētavas ievestus ābeļu, cidoniju un bumbieru stādus, kuri neatbilst Latvijas prasībām par karantīnas augu ievešanu. Tāpat vēl kādā gadījumā nācās iznīcināt 11 pirakantas un divas korintes, jo tās bija ievestas kādā audzētavā bez atbilstošām augu pasēm.''

Augu dienestā gan novērota arī tendence, ka sarūk pārkāpumu skaits tieši dārzkopības centros un situācija pakāpeniski uzlabojas. Pērn bijis krietni lielāks pārkāpumu skaits - no tirdzniecības  izņemti 211 stādi, turklāt daudzi stādi patiešām arī bijuši inficēti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti