Pētījumi liecina, ka katrs patērētājs Eiropas Savienībā gadā var izdzert vidēji 11 litru apelsīnu sulas, no kuriem 80% tiek importēti no Brazīlijas. Biedrība "Zaļā brīvība" ir publicējusi pētījumu, kas izmeklē visu apelsīnu sulas piegādes ķēdi no plantācijām Brazīlijā līdz pat Eiropas lielveikalu plauktiem. Pētījums atklāj, cik nedroši ir darba apstākļi plantācijās strādājošajiem, un nodrošina jaunu informāciju par globālās sulas industrijas postošo ietekmi uz vidi.
"Lielāko dalu tirgus kontrolē trīs kompānijas, tās uzspiež savus noteikumus mazajiem zemniekiem, kuri spiesti tirgot par pašizmaksu," stāsta zemnieku pārstāvis Valters Kinna: "Viena no lielajām problēmām ir sociālā, kas saistīta ar to, ka darbinieki strādā daudz darba stundu, piemēram, Brazīlijā Sain Paolo strādniekiem bija tikai viena brīvdiena mēnesī. Liela problēma ir arī dzimumu nevienlīdzība."
Pēdējo 30 gadu laikā pieprasījums pēc apelsīnu sulām strauji aug - audzētāji tos audzē ļoti blīvi, lielos daudzumus un, protams, izmantojot visdažādākās ķimikālijas.
"Apelsīnu ražošanā lielos apjomos tiek izmantoti pesticīdi, netiek domāts par darba drošību, kā rezultātā veidojas saindēšanās ar pesticīdiem, kas izraisa endokrīnās problēmas."
Katra iedzīvotāja ziņā ir izvēlēties – pirkt sulas lielveikalā vai ne. Der pievērst uzmanību marķējumam "Fair trade", kas ir Godīgās tirdzniecības zīme un nodrošina godīgu atlīdzību produkta ražotājam un darbiniekiem.
LTV raidījums "Vides fakti" centās izzināt, kas dzīvo apelsīnu sulu koncentrātā un cik labas vai sliktas ir tā saucamās paku sulas. "No šī vārda nevajag baidīties, tas ir sulu apstrādes veids, kad sula tiek koncentrēta jeb no sulas tiek iztvaicēta daļa ūdens. Pazeminātā spiedienā, zemāk nekā 100 grādos, izdaloties tvaikam, sula koncentrējas," skaidro Solvita Kampuse: "Es varu apgalvot, ka tas ir mīts, ka tetrapaka sulu nesaglabā. Tā ir izveidota, lai sula saglabātos. Stikla burkā, kas ir atklātāka, gaisam ir lielāka ietekme nekā tetrapakās."
Izdzerot vienu glāzi Latvijā ražotas ananāsu sulas, cilvēks nodrošina sevi ar dienā nepieciešamo mangāna un kālija devu, kā arī 30% vara un 9% magnija.
"Bagātas ar bio savienojumiem – apelsīnu, greipfrūtu sulas. Salīdzinājumā: nektāros puse ir ūdens un cukurs. Tajos tikai 45-50% varētu būt sulas daļa," vērtē Kampuse.
"Es daudziem cilvēkiem neiesaku dārzeņu sulas. Daudziem nav ieteicamas augļu sulas, piemēram, diabēta pacientiem. Arī bērniem neiesaku dot augļu sulas, jo galvenais šķidruma avots ir ūdens," stāsta Gita Igace.
Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā, kur šobrīd vērojami ļoti daudz un dažādi eksotiski augi, raidījums "Vides fakti", noskaidroja, ka ananasa dzimtene ir Brazīlija, un šie augļi gatavojas ilgi. Botāniskajā dārzā aug arī banāni, tiem atšķirībā no veikalā nopērkamajiem ir sēklas.
Apmeklētājus LU Botāniskajā dārzā gaida vēl kāds košs brīnums - citrons, kuram redzami gan ziedi, gan auglīši. Botāniskajā dārzā var ieraudzīt koku - puķi ar dīvaino nosaukumu ''Monstera'', kuru var sastapt kultūras namos un mājās. Izrādās, tai ir augļi, kuri ir ēdami. Botāniskajā dārzā var sastapt tādu brīnumu kā granātābolus un citus eksotiskos augļus un augus.
Iespējams, ka pēc dažiem gadiem Latvijas dabā audzēt ananasus vai citronus būs tīrais nieks. Klimata pārmaiņu iespaidā ļoti daudziem eksotiskiem augiem dzīvošana Latvijā ir aizvien vieglāka.
