4. studija

4.studijas viešņa - psihoterapeite un narkoloģe INĀRA VĀRPA

4. studija

Tukši un neapsaimniekoti palikuši vairāki cietumi...

Pēc svētkiem virtuvē uzradušies nelūgti viesi!

Augļu mušiņas – nekaitīgi kaitēkļi un bioloģijas pētījumu objekts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Augļu mušiņas dzīvo mitrā, siltā vidē. Sīkās mušiņas tik tiešām ir uzticami cilvēku draugi, tās spēj dzīvot ne tikai kafijas biezumos, bet arī augļos, kas ir saldi un nedaudz sarūguši. Mušiņas gan izmanto arī zinātnē – bioloģijas pētījumos.

“Šī suga lielā mērā ir saistīta ar cilvēka mitekļiem. Telpās tās spēj vairoties visu cauru gadu, arī ziemas laikā. Un, ja tām kaut kur ir iespēja netraucēti dzīvot, tās var pārceļot no vienas vietas uz citu. Tās tagad arī var parādīties un būt sastopamas,” stāsta kukaiņu pētnieks Uģis Piterāns.

Vienas drozofilas mūžs ir nieka divas nedēļas, tomēr tās ir gana auglīgas, tāpēc pavisam īsā laikā dzīvoklis var pārvērsties par tūkstošiem mušu mājvietu. Labvēlīgā vidē viena augļu mušas mātīte spēj izdēt vismaz 500 kāpuru. Tiem nepieciešama bagātīga maltīte, lai jau nedēļas laikā paši spētu pacelties spārnos un vairoties tālāk.

“Tā vide, kur šo mušu kāpuri var attīstīties, ir dažnedažādākā. Galvenais, lai ir mitrums, lai noteikti ir kaut kādi pūšanas vai rūgšanas procesi, jo kāpuri barojas ne tik daudz ar to pūstošo augli, bet ar mikroorganismiem, kas veicina šo pūšanas procesu,” skaidro Piterāns.

Sīkās mušiņas, protams, vispamanāmākās ir augļos, bet tās labprāt dzīvo arī zem izlietnēm, ventilācijas šahtās, atkritumu grozā vai pat kafijas automātā.

“Ziemas mēnesī, jādomā, ka tas izcelsmes avots ir auglis, kuru jūs esat nopirkuši veikalā, jo var gadīties, ka uz augļa jau ir mušu oliņas. Nevajag baidīties, jo šīs augļu mušiņas cilvēkam nav bīstamas, slimības nepārnēsā. Tas vairāk tāds nepatīkams traucēklis, kas plivinās ap ēdienu,” piebilst kukaiņu pētnieks.

Pārtikas un veterinārajā dienestā skaidro, ka šīs mušas ir pielīdzināmas skudrām, prusakiem un citām rāpojošām un lidojošām būtnēm. Lai arī tās nav kaitīgas cilvēka veselībai, ar pārtiku saistītā uzņēmumā tās noteikti uztveramas kā kaitēklis.

“Jebkuram cilvēkam ir nepatīkami, ja ar ēdienu saņem arī mušiņu, kas ir līdzīgi kā ar prusaku vai ar matu. Reāli tas ir kaitēklis, un tas nav pieļaujams, ja mēs runājam par pārtikas uzņēmumiem. Nedrīkst būt pārtikas uzņēmumā, nedrīkst būt. Viss! Tas ir viennozīmīgi,” norāda PVD eksperte Tatjana Marčenkova, piebilstot, ka sodi par to ir vidēji 100-200 eiro.

Pasaulē esot vismaz 80 dažāda veida pārtikas mušiņu, bet drozofilas to vidū ir izteiktas līderes, jo spēj vairoties zibenīgi. Šo faktu lieliski izmanto zinātnieki.

“Šīs necilās augļu mušiņas ir nozīmīgs objekts bioloģijas pētījumu vēsturē. Lai cik tas dīvaini neliktos, mums ar šīm augļu mušiņām genoms ir par 60% līdzīgs. Tātad mēs esam tuvu radniecīgi, un pētījumos augļu mušiņas var izmantot kā modeļu organismus daudzos pētījumos. Tā kā tās ļoti ātri vairojas, var īsā laikā lielu skaitu šo īpatņu izaudzēt un pētīt visu, kas ienāk prātā,” norāda Piterāns.

Ja neesat gatavs zinātniskiem eksperimentiem savā mājoklī un vēlaties no mušām atbrīvoties, augļi jānoliek vēsumā, jāizmet viss, kas ir sācis trūdēt, jāiztīra miskaste un visi citi mitrie kaktiņi un stūrīši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti