AUDIO: Slīterē aicina klausīties naktsputnus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Slīteres nacionālajā parkā 4. aprīlī notiks naktsputnu klausīšanās ekskursija. Tās sākums piektdienas vakarā paredzēts 21.00 un kopumā plānots veikt 50 km garu maršrutu. Ekskursiju vadīs pieredzējušais dabas pētnieks Vilnis Skuja.

Pulcēšanās paredzēta Dundagas novada Šlīterē stāvlaukumā pie Šlīteres bākas. Ekskursijas laikā plānots pārbraukt no vienas Slīteres nacionālā parka vietas uz citu, kopumā veicot aptuveni 50 kilometrus maršrutā Šlītere – Sīkrags – Mazirbe – Cirstes – Neveja – Šlītere. Pasākuma organizatori atzīst, ka šādās ekskursijas ir atkarīgas no laika apstākļiem.

Dalībniekiem jāspēj uzvesties ļoti klusi un uzmanīgi klausīties, jāvelk nečaukstošs apģērbs, ūdens necaurlaidīgi apavi un līdzi jāpaņem lukturītis.

Ekskursijas dalībniekiem var palaimēties sastapt dažādus Latvijas naktsputnus. Viens no tiem ir mazākais Latvijā sastopamais pūčveidīgais putns - apodziņš, kuram visaktīvākais laiks ir īsi pirms tumsas, kad saule jau faktiski ir norietējusi, bet vēl nav tumsa.

Latvijas Radio raidījums "Kustoņu pasaule" viesojās Gulbenes novada Daukstu mežos, kur ornitologi un pūču eksperti Uldis Ļoļāns un Andris Avotiņš sazinās ar šo sugu pārstāvjiem. Ornitologi atzīst, ka Latvijā pavisam uzskaitītas 13 pūčveidīgās sugas, lai gan nevar teikt, ka visas joprojām pastāvīgi šeit dzīvo.

Putnu pētnieki arī atklāj - pieņēmums, ka pūces dienā neredz, tomēr nav patiess.

„Baltā pūce ligzdo aiz polārā loka, kur pusgadu ir gaišs, pusgadu ir tumšs, un tas nenozīmē, ka pūce pusgadu ir akla. Ir arī pūču sugas, kuras ir aktīvas galvenokārt dienā, piemēram, apodziņš, arī purva pūce. Ir pūču sugas, kas ļoti regulāri barību iegūst dienā, bet teritoriālā aktivitāte saistīta tomēr ar tumsu, piemēram, svītrainajai pūcei,” atzīst ornitologs Andris Avotiņš.

Eksperti arī atklāj interesantu faktu - pūces groza galvu vairāk, ātrāk un izteiktāk kā citi putni.

Uz vienu pusi pūces var pagriezt galvu gandrīz par 270 grādiem, uz otru - nedaudz vairāk kā 90 grādus.

Turklāt bieži vien vienas sugas, viena dzimuma un vecuma grupas ietvaros atšķiras tas, uz kuru pusi galvu var pagriezt vairāk, piemēram, ausaino pūču mātītes - no viena perējuma viena mātīte griezīs galvu par 270 grādiem uz vienu pusi, otra – uz otru pusi. Ornitologi izskata hipotēzi, ka, iespējams, tas ir saistīts ar perējamās olas grozīšanas virzienu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viss raidījuma "Kustoņu pasaule" ieraksts par pūču ekspedīciju Gulbenes pusē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti