Rīta Panorāma

Parolēm jābūt drošām un dažādām

Rīta Panorāma

Skype intervija ar Jāni Ulmi par kampaņu «Mana jūra»

Šonedēļ atzīmē Pasaules šimpanžu dienu

Atzīmē Pasaules šimpanžu dienu. Cik daudz ir atklāts par šiem dzīvniekiem?

Šonedēļ atzīmē Pasaules šimpanžu dienu. Pagājuši arī 60 gadi, kopš vadošā šimpanžu uzvedības pētniece Džeina Gudela sāka revolucionāru šo dzīvnieku pētniecību Tanzānijā.

Ngamba salā, kas atrodas netālu no Ugandas krastiem Viktorijas ezerā, šimpanzes dzīvo daļēji dabiskā vidē. Šie dzīvnieki izglābti no malumedniecības draudiem un no dzīvotņu zaudēšanas.

Sala pieder šimpanzēm kopš 2007. gada, un dzīvniekiem par patvērumu jāpateicas kādai sievietei no Anglijas. Pirms aptuveni 60 gadiem Džeina Gudela devās uz Āfriku, lai pētītu šimpanzes. Viņas novatoriskie pētījumi radīja revolūciju zinātniskajai izpratnei par šiem dzīvniekiem un pat cilvēkiem.

“Pirmais īstais pavērsiens bija tad, kad ieguvu šimpanžu uzticību. Sākumā viņas no manis bēga. Tad viens, kuru es iesaucu par Deividu Greiberdu, pirmais pārstāja bēgt, un es novēroju, kā viņš veido darbarīkus, lai ķertu termītus. Toreiz Rietumu zinātnieki uzskatīja, ka tikai cilvēki veido darba instrumentus. Ja viņi būtu parunājuši ar cilvēkiem, kuri dzīvo mežos, tad tā nedomātu,” stāstīja Gudela.

Tajā laikā zinātnē galvenokārt strādāja tikai vīrieši. Zinātniece apgalvo, ka tas bijis dubultgrūti - nodarboties ar vēl nebijušu izpēti un cīnīties ar dzimuma aizspriedumiem.

“Kad nokļuvu Āfrikā, tas bija britu kolonijas laika noriets Tanzānijā. Saprotams, ka vietējie bija dusmīgi uz baltajiem vīriešiem, bet es biju jauna meitene. Biju klusa, neaizsargāta, vēlējos vienkārši ielīst mežā. Viņi man palīdzēja. Fakts, ka esmu sieviete, man toreiz palīdzēja. Bet, kad atgriezos Kembridžā, citi pētnieki teica, ka gāju mežā tikai tamdēļ, lai iegūtu uzmanību un nokļūtu uz ģeogrāfu žurnāla vāka,” norādīja pētniece.

Gudelas zinātniskie darbi vairāku desmitu gadu garumā snieguši īpašu pienesumu šimpanžu izpētē. Piemēram, tagad zinām, ka arī šimpanzēm katrai ir sava personība un emocijas. Tāpat zināms, ka dažādām šimpanžu grupām atšķiras kultūra. Atšķiras veidi, kā tiek medīts, būvēti patvērumi, kā arī sadzīve. Mūsdienās zināms, ka cilvēkiem un šimpanzēm ir ļoti daudz kopīga.

“Zinām, ka ir labas un ne pārāk labas šimpanžu mātes. Labās ir sirsnīgas, aizsargā bērnus, bet nav arī pārāk uzbāzīgas. Galvenais, ka viņas bērnus atbalsta. Es tādā ziņā biju laimīga. Mana mamma atbalstīja manu trako ideju doties uz Āfriku laikā, kad citi par mani smējās,” atzina Gudele.

Tanzānijā darbojas Džeinas Gudelas Institūts. Tur ar šimpanžu pētniecību nodarbojušies vairāk nekā 250 zinātnieku, kuru pētniecība nesusi arvien jaunus atklājumus par dzīvnieku dabu. Pētnieki arī domā par veidiem, kā nodrošināt, ka šimpanzes dzīvo drošā vidē. Cilvēku ļaunprātības dēļ, kā arī klimata pārmaiņu rezultātā mūsdienās pasaulē mīt tikai ap 300 tūkstoši šimpanžu. Pagājušā gadsimta beigās šo dzīvnieku bija aptuveni miljons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti