"Maxima Latvija" Pārtikas ražošanas departamenta direktore Dace Grava-Birzāka atklāja, ka no šī gada aprīļa lielveikalos tiek piedāvāti bezmaksas papīra maisiņi pie augļu un dārzeņu stenda, un pagaidām rezultāti ir labi – cilvēki tiešām tos izvēlas plastmasas maisiņu vietā.
"Tirgotāji apzinās savu ietekmi uz pircēju paradumiem, un tāpēc arī dara varbūt vairāk un jau pa priekšu iet tam, ko pircēji vēl tikai darīs. Daļēji mēs jau palīdzam veidot pircējiem viņu ieradumus," viņa skaidroja.
"Rimi" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite norādīja, ka divos "Rimi" veikalos uzsākts pilotprojekts, kur par mazajiem plastmasas maisiņiem tiek iekasēta samaksa – trīs centi. Viņa vērtēja, ka cilvēku paradumu maiņā pagaidām ir pozitīva tendence, jo cilvēki arvien vairāk uz veikalu sāk nākt ar saviem maisiņiem dārzeņiem un augļiem.
"Tā ir mūsu kā tirgotāju atbildība, zinot plastmasas apjomu un ietekmi. Piemēram, ar nolūku ir tā, ka papīra maisiņš tomēr ir izdevīgāks, lētāks par to plastmasas maisiņu. Arī izvietojuma vieta pie kasēm ir daudz labāka papīra maisiņiem," viņa stāstīja.
Savukārt "Lidl" lielveikalu tīklā, lai gan arī mazie plastmasas maisiņi ir pieejami pie augļiem un dārzeņiem, turpat pie stendiem ir aicinājumi un iespēja iegādāties vieglus un ērtus atkārtojami izmantojamus maisiņus, stāstīja lielveikalu tīkla "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.
Lielveikalu tīklu pārstāves uzsvēra, ka dati liecina, ka cilvēku paradumi pēdējo četru, piecu gadu laikā lēnām, bet tomēr mainās – plastmasas maisiņus iegādājas retāk, papīra maisiņus izvēlas biežāk. Tāpat stipri audzis pieprasījums pēc atkārtoti lietojamām pusdienu kārbiņām un ūdens pudelēm.
"Tas ir stāsts ne tikai par to, ko dara ražotājs un kādas ir viņa izvēles, vai ko dara tirgotājs un kādas ir viņa izvēles, bet arī, ko dara patērētājs,
jo nekad viena puse nenostrādās, ir jāstrādā no visām pusēm – gan ražotājam, gan pa vidu tirgotājam, gan patērētājam," uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Viņa skaidroja, ka Eiropas Savienībā ir kopējie mērķi un uzstādījumi samazināt tieši plāno plastmasas maisiņu patēriņu, tāpēc to normas tiek iestrādātas arī Latvijas normatīvajos aktos.
"Mūsu gadījumā Iepakojuma likumā, kur pateikts, ka principā plānos maisiņus jau divus gadus atpakaļ veikalos nevar vairs par velti tirgot. Izņemot ļoti plānus, tur, kur tie ir vajadzīgi sveramajām precēm higiēnas nolūkos, kur nav citu variantu," Vesere uzsvēra.
Veikaliem arī jāinformē savi patērētāji, ka plastmasas maisiņu lietošanu vajag samazināt, ka tiem ir pieejamas alternatīvas.
"Mūsu tirgotāji šo ļoti labi dara, ka informē cilvēkus, bet nākamais solis ir 2025. gads, kad vairs plastmasas maisiņus nevarēs piedāvāt vispār. Atkal izņemot ļoti plānos vai īpaši plānos.
Mēs gan šobrīd apsveram, vai 2025. gadu vērts ir gaidīt, jo mums ir ļoti labas iestrādnes un visi priekšnoteikumi, lai mēs atteiktos jau ātrāk no šiem plastmasas maisiņiem un pārdomātu arī šo ļoti plāno maisiņu lietošanu," stāstīja Vesere.
