Toreiz raidījums uz ģimeni devās ar kinologu, kurš deva padomus, kā suni iedraudzināt ar bērnu. Taču mēģinājumi bija neveiksmīgi, un suns bērnu nepieņēma.
Kinologs toreiz jaunajai māmiņai uzdeva vairākus mājasdarbus. Viens no tiem bija iemācīt sunim komandu "vietā". Sākumā tas it kā palīdzēja, taču suns tomēr kļuva arvien agresīvāks pret bērnu. "Pirmās nedēļas pēc jūsu vizītes mēs it kā klausījām un viss bija ideāli. Nebija vairs miskastes rakņāšana... Bet pēc tam atkal atsākās... Kad mazā sāka dzīvoties vairāk uz grīdas, tad miskaste tika vilkta uz sedziņas un tur grauzta... Kad mazā sāka kustēties, tad suns viņu sāka interesēt," saka Liene.
"Es bija aizgājusi uz virtuvi mazajai uztaisīt pudelīti. Vārīju ūdeni un dzirdēju, ka mazā istabā sāk raudāt. Atskrēju uz šejieni skatīties, kas ir noticis. Mazā gulēja un raudāja, suns bija savā vietā, ausis nolaidis un asti ievilcis. Kad es cēlu mazo augšā, tad es pamanīju, ka roka ir tā kā nobrāzta," teica Liene.
Viņa centusies paskaidrot sunim situāciju, taču nesekmīgi.
Pirms šī atgadījuma bija vēl vairākas situācijas, kad suns bērnam brīdinoši uzrūcis, tāpēc tika pieņemts lēmums, ka suns ģimenē palikt nevar. "Lai arī cik būtu žēl un grūti atvadīties no suņa, tomēr bērna veselība ir svarīgāka," sacīja Liene.
Šobrīd Peka ir devusies dzīvot uz Bausku un ar jauno situāciju esot jau apradusi. Kinoloģe Jūlija Bogomolova uzsver, ka šādās situācijās nav pareizu vai nepareizu lēmumu. Viņa pieļauj, ka suns ir nepārliecināts par sevi un suns ģimenē bija bērna, nevis suņa vietā. "Tā jau bija tā lielākā kļūda," saka kinoloģe. "Kādreiz ir jāpieņem lēmums par šķiršanos no suņa," viņa atzīst.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pagājušogad tika nogādāti 390 bērni ar suņu kostām brūcēm.
