Būvgruži, nolietota sadzīves tehnika, riepas un sadzīves atkritumi. Diemžēl šāda aina itin bieži vērojama apkārtējā dabā. Uzņēmumā “Rīgas meži” norādīja, ka jārīko talkas nevis vienu reizi gadā, bet visa gada garumā.
“Pirmajos trīs gada mēnešos esam savākuši 400 tonnas atkritumu, un par atkritumu nodošanu esam samaksājuši 32 000 eiro. Ja mums nebūtu jālasa atkritumi un tie jānodod, tad mēs varētu iestādīt vismaz 300 000 priedīšu. Apjoms, ko mēs varētu sastādīt, ir vismaz 100 hektāri, tātad vismaz 100 futbola laukumi ar jaunu mežu,” stāstīja “Rīgas mežu” pārstāve Bērziņa.
Tomēr atkritumu izmetējiem jārēķinās, ka arī mežam ir acis. Lai risinātu šo sērgu, uzņēmumi ''Latvijas Valsts meži'' un ''Rīgas meži'' savās teritorijās ir izvietojušu ar aci grūti pamanāmas novērošanas kameras.
“Mums ir vairāki desmiti video novērošanas kameru. Arī ar tām mēs fiksējam pārkāpumus. Kameru izvietošanas vietas mēs operatīvi mainām.
Redzam, kur cilvēki šogad vairāk ir “iemīļojuši” izgāzt savus atkritumu un kur mazāk. Vietas tiek mainītas. Kāds tiek arī pamanīts, un ceram, ka būs arī sodīti cilvēki par šo pārkāpumu,” norādīja Bērziņa.
Kameras darbojas tiešsaistē, tāpēc pārkāpumi tiek fiksēti uzreiz. Iegūtie dati tiek saglabāti serveros un pēc tam videomateriāli ar pārkāpēju sejām un auto numuriem tiek nosūtīti policijai.
“Latvijas Valsts mežu” pārstāvis Sandris Upenieks stāstīja, ka šādai atkritumu radītai problēmai pēc būtības nevajadzētu būt, jo daudzas pašvaldības nāk pretī iedzīvotājiem un piedāvā nodot atkritumus bez maksas.
“Reizēm tas mūs pārsteidz. Pārrunājot ar pašvaldībām, viņi piedāvā akcijas. Zinu, ka Olaines novads vismaz divas reizes gadā lielgabarīta atkritumus savāc par brīvu. Ir iespēja atbrīvoties gan no mēbelēm, gan no lielās sadzīves tehnika. Bet joprojām redzam mežos gan ledusskapjus, gan televizorus, gan skapjus. Vai nu cilvēkiem trūkst informācijas, vai nu tā ir attieksme. Bet attieksmi var mainīt ar šīm acīm mežā,” uzsvēra Upenieks.
Soda apmērs par atkritumu izmešanu mežā fiziskām personām ir no 70 līdz 1000 eiro, juridiskām personām – no 250 līdz 2100 eiro. Ne vienmēr zemes īpašnieki pamana vai vēlas sakopt iedzīvotāju piesārņotās teritorijas. Par nelegāli izmestiem atkritumiem Valsts vides dienests aicina ziņot ar mobilās lietotnes “Vides SOS” palīdzību. Atliek nofotografēt vietu ar atkritumiem.
“Pēc fotoattēla un apraksta pievienošanas ziņojums ir gatavs nosūtīšanai. To saņem Valsts vides dienesta Operatīvais koordinācijas centrs, kurš izvērtē iesniegto informāciju,” skaidroja Valsts vides dienesta pārstāve Liene Alde.
Gadījumos, kad saņemtais ziņojums ir Valsts vides dienesta kompetencē, to pieņem zināšanai vai izpildei. Gadījumos, kad ziņojums nav Valsts vides dienesta kompetencē, to nodod tālāk attiecīgajai pašvaldībai vai citai iestādei, kuras kompetencē ir šo pārkāpumu novērst.
Par dabā izmestajiem atkritumiem iespējams arī ziņo Valsts vides dienestam, zvanot uz tālruņa numuru 26338800.
