Kā labāk dzīvot

Pilsētniekus aicina ciemoties lauku saimniecībās. Norisināsies "Atvērtās dienas laukos"

Kā labāk dzīvot

Vieglā valoda: Tās lietojums pasaulē publiskā telpā arvien pieaugs

Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas iespējas

Atkritumu apsaimniekotājs: Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas problēmas ir visā Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Iedzīvotāji nav motivēti šķirot atkritumus, lai gan tādā veidā iespējams samazināt gan atkritumu apjomu poligonos, gan izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics

Var izvēlēties konteinera izmēru

Dabīgas izcelsmes atkritumi – galvenokārt pārtikas atliekas – bioloģiski noārdās, tāpēc ir kompostējami. Taču pirms tam tiem jānonāk bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru uzstādīšana samazina gan atkritumu apjomu, kas tiek apglabāti poligonā, gan izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, taču iedzīvotājus tas diemžēl nemotivē, izteicās Levics.

Rīgas pašvaldība kopā arī ar atkritumu apsaimniekotājiem un SIA “Getliņi EKO” cenšas bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmu padarīt ērtāku, piemēram, piedāvā mazāka izmēra konteinerus, jo daudzviet lielos nav iespējams piepildīt.

Soda sankciju vairs nav

Tomēr ir gadījumi, kad iedzīvotāji sūdzas, ka pie deviņstāvu mājas uzstādīti mazie konteineri – kā pie privātmājām. Tādēļ tie bieži vien ir pārpildīti. Savukārt Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, “Zero Waste” kustības atbalstītāja Mairita Lūse skaidroja, ka mājas apsaimniekotājs kopā ar atkritumu apsaimniekotāju var izvēlēties piemērotāko konteinera izmēru vai arī jāpiesaka biežāka izvešana.

Kāds radioklausītājs izteica savu viedokli par iedzīvotāju neieinteresētību bioloģiski noārdāmos atkritumus šķirot atsevišķi no citiem veidiem. “Līgumā mājas apsaimniekotājam paredz soda sankcijas. Tad man jālien katru dienu konteinerā un jākontrolē, vai tik tajā kaut kas nav iemests, kam tur nav jābūt,” viņš bija sašutis.

Šīs bažas kliedēja “Clean R” pārstāvis, apgalvodams, ka pērn tika noslēgti standarta līgumi, kas attiecās uz otrreizējo materiālu šķirošanu. Tie paredzēja soda sankcijas, jo bija jānodrošina tīrība – iepakojumam konteinerā bija jābūt bez citu atkritumu piejaukuma.

Šā gada sākumā uzņēmums noteikumus mainīja, redzot, ka māju apsaimniekotājus un iedzīvotājus biedē šo soda sankciju esamība. Tādēļ uz bioloģisko atkritumu konteineriem tās vairs neattiecas. “Tagad iedzīvotāji vai nu ietaupa uz šo konteineru izvešanu, vai arī maksā kā par sadzīves atkritumu konteinera izvešanu, ja tajā ir samesti dažādi atkritumi,” mierināja Levics

Mašīna tā pati, reiss – cits

Ja iedzīvotājus lūdz šķirot atkritumus, tad, protams, viņiem rodas pamatots jautājums, vai viss sašķirotais nenonāk vienuviet ar visām pārējām drazām.

“Ir atsevišķi reiss stiklam, sadzīves atkritumiem, bioatkritumiem. Droši vien mulsina tas, mašīna katru reizi ir tāda pati. Jā, tā patiešām ir tāda pati, bet reiss, ar ko tiek piepildīts bunkurs, ir cits,” sacīja Levics.

Arī tad,  ja atkritumu izvešanas automašīnas šoferis savā reisā ievēro bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru, kurā ir arī citi atkritumi, šis fakts tiek atzīmēts ceļazīmē. Izmantojot šo informāciju, konteinera saturs nonāk mašīnas bunkurā reisā, kad tiek iztukšoti sadzīves atkritumu konteineri.

Iesaka atkritumus uzglabāt… ledusskapī!

Nolemjot šķirot atkritumus, nākas saskarties ar neziņu, kā savā mājoklī vasarā vairākas dienas uzglabāt savāktos bioloģiskos atkritumus. Nevar taču ar katru ābola serdi, zivs ķesku vai sapuvušu tomātu uzreiz skriet uz atkritumu konteineru!

“Zero Waste” kustības atbalstītāja pauda neizpratni, kāpēc ļaudis neuztraucas, ka bioloģiskie atkritumi var smirdēt, kad ir vienā maisiņā vai spainī ar citiem atkritumiem, bet pretēji reaģē, kad aicina tos likt atsevišķā konteinerā. “Ir cilvēki, kas tos mājās uzglabā kādā bļodā, bioplastmasas vai papīra maisiņos un izmet, kad iet ārā. Ja ir, piemēram, zivs vai kaut kas cits, kas var sākt ātri bojāties, to var ielikt saldētavā. Ja iznesam atkritumus pietiekami bieži, tad nekāda smaka dzīvoklī netraucēs!” centās pārliecināt Lūse.

Levics piebilda, ka diemžēl apmēram trešā daļa no bioatkritumiem Latvijā ir neapēstā pārtika, kas nonāk atkritumos. Šajos statistikas datos ietilpst arī veikalā nepārdotie produkti, kam beidzies derīguma termiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti