Ierastākais veids, ko dara ar atkritumiem, kas nešķiroti nonāk konteineros, ir dedzināšana. "Ja kādam šķiet, ka dedzināt atkritumus un no tā gūt enerģiju ir laba doma, tad vajag pajautāt, cik tas maksās. Atkritums ir ļoti dārgs resurss, un par to, ka piesārņojam zemīti, mums liks dārgi maksāt," stāstīja "Zero Waste Latvia" pārstāve. "Drīz arī vairs atkritumiem nebūs vietas. Piemēram, Getliņos drīz vajadzēs jaunu šūnu – atkritumi kļūst arvien problemātiskāka lieta – cenas atkritumu apsaimniekošanai pieaug arī enerģijas, transporta izmaksu sadārdzinājuma dēļ.
Mums jāsaprot, ka mūsu atkritums ir kaut kas dārgs. Ar šo domu ir jādzīvo, un tāpēc jātur savi atkritumi aiz atslēgas."
Speciāliste nenoliedz, ka to ļoti grūti paveikt daudzdzīvokļu mājās, bet, viņasprāt, mērķim atkritumu apsaimniekošanas jomā vajadzētu būt tam, ka atkritumu konteineri stāv mazos namiņos aiz atslēgas – lai neviens cits tur neko nevar iemest. "Ilgtermiņā valstī vajadzētu sistēmu "Maksā par izmesto" – tā motivēt iedzīvotājus samazināt savus atkritumus," ieteica Krastiņa. "Atgādināšu, ka šķirot atkritumus Rīgā var pilnīgi bez maksas – viss, ko var mest gan dzeltenajā, gan zaļajā konteinerā."
Speciāliste atgādina, ka labs veids, kā samazināt atkritumu apjomu un arī atkritumu izvešanas rēķinu, ir komposts.
"Savu uzvaras gājienu vēl nav uzsācis komposts! Reģionos un laukos kompostē daudz, jo tas ir vērtīgs resurss dārzam, bet pilsētās gan tik daudz nekompostē."
Pilsētās bioloģisko atkritumi konteineri gan nav bez maksas. "Biokonteineri ceļo uz vietu, kur šie atkritumi tiks pārstrādāti. Tomēr, tā kā šie atkritumi tiek transportēti – šis prieks nav lēts," atzina arī Krastiņa. "Visvienkāršākais veids, kā šīs izmaksas neradīt un pašiem visu kontrolēt, ir atkritumus nekur nevest. Rīgā ir mikrorajoni, kur cilvēki vēl joprojām dzīvo privātmājās, bet aizmirsuši, ka ir iespēja veidot kompostu jebkura dārza stūrī."
Dzīvoklī komposta izveidei ir dažādas tehnikas, bet jābūt motivācijai – ir slieku komposts, karstais komposts, bet jābūt lielai motivācijai, lai to darītu.
"Aicinu visus, kam privātmāja, samazināt savus atkritumu apsaimniekošanas rēķinus, jo pārtikas, organiskie atkritumi veido 40–50% no kopējā apjoma, tātad – rēķins būs uz pusi mazāks. Tas atvieglos dzīvi," uzskata biedrības valdes locekle.
