„Šī taka, neskatoties uz to, ka tā nav īpaši gara, ļauj pilnībā izbaudīt Kaņiera un Kaņiera ezera apkārtni un dabas vērtības, kas Kaņiera ezera apkārtnē un pašā Kaņiera ezerā ir,” stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Artūrs Jansons.
Šī taka nav tik populāra kā Lielā tīreļa laipa. Taču skatus šeit var baudīt ne mazāk interesantus, teica Jansons. Kaņiera pilskalna takā atrodas arī putnu vērošanas platforma. Daudz putnu šajā laikā ligzdo. Pa ceļam uz šo platformu var redzēt zāļu purvus, niedrājus, slapjos mežus.
„Laipas ieteicamais maršruts līdz pandēmijai arī bija apļveida, vienā virzienā. Tas vairāk bija saistīts ar to, ka, jo jūs garāku maršrutu ejat, jo vairāk jūs varat redzēt. Bet pandēmijas dēļ ir noteikts šai takai vienvirziens. Pa vienu pusi mēs ieejam iekšā, takas viduspunktā ir skatu platforma. Pēc tam pa otru pusi izejam ārā,” stāstīja Jansons.
Dabas aizsardzības pārvalde kopumā izveidojusi un uztur vairāk nekā 700 laipas, skatu torņus, takas un citus dabas tūrisma objektus. Slēdza tos, kur nebija iespējams nodrošināt valstī noteiktos pasākumus jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai.
Nu jau nedēļu dabas takas un skatu torņi, ko pārrauga DAP, visos reģionos atkal ir vaļā. Ķemeru Nacionālajā parkā aizvērta ārkārtējās situācijas dēļ bija viena – Kaņiera niedrāja taka. Jansons skaidroja – pirmkārt, šajā takā nevarēja izveidot apļveida kustību.
„Tas nozīmē, ka cilvēki pa to pašu taku iet turp un atpakaļ. Taka ir pietiekami šaura, ierobežota ar margām visā takas garumā. Tas nozīmē, ka samainīties, ievērojot divu metru distanci, nevar. Bet, ja atmet ieaudzinātās pieklājības normas un mēģina mainīties ar mugurpusēm, nevis ar seju pret seju, tad patiesībā samainīšanās tur ir iespējama,” skaidroja Jansons.
Savukārt vairākos maršrutos arī turpmāk spēkā būs vienvirziena kustība. Saglabājas arī informatīvās zīmes un aicinājums ievērot divu metru distanci, izvairīties no margu aizskaršanas.
Dodoties par taku, var nonākt arī putnu vērošanas tornī.
„Agrāk te bija tā kā putnu tirgū. Redz, kur baltie gārņi aizlidoja. Viens pāris gulbju te ligzdo. Nākamais tur, tālāk tajā pudurī iekšā. Tur, tajā pudurī ir vēl viens. Ja ar binokli paskatītos, gan jau vēl atrastu kādus,” komentēja DAP pārstāvis.
DAP skatu torņi ir vaļā, taču būtiski ievērot drošības pasākumus un iespējami neaiztikt margas, uzsvēra Jansons.
„Torņos pēc drošības noteikumiem nedrīkst atrasties vairāk par 10–15 cilvēkiem, kā nu kurā tornī. Līdz ar to, ja atrodas pieci cilvēki uz vienas platformas, pieci uz apakšējās – viņi var mierīgi divu metru attālumā viens no otra nostāties. Tā ka principā, ja ievēro torņa drošības noteikumus, tad arī pandēmijas noteikumus var ievērot, tikai pirms kāpšanas augšā jānovērtē, cik cilvēku augšā ir. Grupās tagad vairāk neviens nebrauc, tagad brauc ar ģimenēm. Tad viena ģimene ir augšā, otra – apakšā, trešie pagaida lejā, samainās,” skaidroja Jansons.
''Latvijas Valsts meži'' torņus pagaidām neatver
Atšķirīga pozīcija ir valsts mežu apsaimniekotājam „Latvijas Valsts meži”. Vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām šī uzņēmuma apsaimniekotie skatu torņi būs ciet, skaidro Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.
„Mēs šajā brīdī neredzam iespēju atbilstoši ierobežojumiem, kas joprojām ir spēkā, apmeklētājus kaut kādā veidā brīdināt, nodrošinot pret šiem riskiem. Šajos objektos mūsu ieskatā riski joprojām pastāv,” norādīja Linde.
Ciet arī daļa ''Latvijas Valsts mežu'' apsaimniekoto šauro purva taku un bunkurs. No piektdienas gan uzņēmums lēma apmeklētājiem atvērt tās astoņas purva takas, kur var organizēt cilvēku kustību pa apli.
Sākoties ārkārtas situācijai, dabas objektos bijis ļoti daudz apmeklētāju un līdz ar to pieaudzis atkritumu daudzums. Tāpēc apmeklētājus aicina nemēslot dabā un aizbraucot atkritumus paņemt līdzi. Kad daļu no dabas takām apmeklētājiem aizvēra, bija arī to postīšanas gadījumi. Netrūka gribētāju apmeklēt atpūtas vietas par spīti aizliegumam.
„Objektiem, kuri bija un joprojām ir slēgti, mēs izveidojām arī koka nožogojumus pie pašas ieejas, lai īpaši uzsvērtu to, ka šis objekts ir slēgts. Ļoti populāra vieta ir Ložmetējkalns – mēs ceturtdien esam trešo reizi atjaunojuši šo fizisko šķērsli uz kāpnēm,” pauda Linde.
Atbildīgie aicina cilvēkus būt apzinīgiem un nepārkāpt ierobežojumus, kā arī rūpēties par savu un tuvinieku veselību. ''Latvijas Valsts meži'' aicina doties pastaigās ne tikai pa iekārtotiem tūrisma objektiem, bet pastaigāties mežā. Arī DAP pārstāvis Jansons aicina nemeklēt konkrētas takas, bet vienkārši iet dabā.
