“Jau kopš 17. gadsimta šajā vietā ir bijusi poļu muiža. Pēc nostāstiem ir zināms, ka pirmais muižas saimnieks bijis vārdā Juzefs, tāpēc arī tāds vārds vēlāk tika dots šim parkam. Muiža nav saglabājusies, Otrā pasaules kara laikā tā tika nopostīta. Tomēr ir palicis parks, tā veidošanu uzsāka Bogdans Šahno, kurš vairāk zināms kā politiskais darbonis, taču viņš bija agronoms,” stāsta Naujenes novadpētniecības muzeja darbiniece Māra Kampāne.
“Viņš ar savu produkciju bija piedalījies daudzās tautsaimniecības izstādēs. Saņēmis par to arī apbalvojumus. Parks bija viņa sirdslieta, aizraušanās. Viņš stādīja gan Latvijas krāšņumaugus, gan veda stādīt eksotiskos augus. Vēl šobrīd Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele, arī meža bumbiere.”
Lai arī parks laika gaitā zaudēja savu spozmi, tā atjaunotnei impulsu deva pārrobežu projekts ar nosaukumu “Parki bez robežām”.
“Pašlaik parkā jau pabeigti būvniecības darbi, kas tika veikti pārrobežu programmas ietvaros. Vienā parka daļā ir atjaunoti celiņi, iztīrīts dīķis, uzstādīti jauni tiltiņi, skatu platforma, soliņi, atkritumu urnas, nozāģēti bīstamie koki un atjaunoti stādījumi. Plānots arī uzstādīt apmeklētāju skaitītājus un organizēt parka festivālu. Pašlaik tiek veidots arī vienots informatīvi izglītojošais materiāls par visu projekta partneru parkiem,” klāsta projekta koordinatore Juta Valaine.
Juzefovas parkam ir arī sava leģenda, ko atklāj Māra Kampāne:
“Cilvēku atmiņā palicis mīlas stāsts, skaists un traģisks: viņa bija jauna un bagāta poļu jaunkundze, bet viņš vienkāršs kalpu puisis. Pēc to laiku tikumiem šī savienība nebija iespējama. Tāpēc viņi izvēlējās labāk mirt, nekā dzīvot šķirti.
Šajā vietā muižas ļaudis tad arī novietojuši akmeni un iekaluši krustu. Bet katru gadu maijā te uzzied zilās neaizmirstulītes, tā atgādinot par mīlestības spēku un uzticību”.
Iespējams, šī gada pāvasaris vismaz daļēji jau ļauj izjust šī parka auru.
