„Dati liecina, ka putnus ietekmē klimata izmaiņas, un mums zināms, ka tās ietekmē arī citas organismu grupās. Ir patiešām svarīgi to dokumentēt attiecībā uz vairāk sugām dažādās ģeogrāfiskos mērogos, jo tās ir lietas, kas mums jāsaprot. Piemēram, attiecībā uz mainīgo putnu populāciju,” pauda Fīldsa muzeja pārstāvis Džons Beitss.
Pētījuma gaitā zinātnieki salīdzināja oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā un datus par kādreiz savāktajām savvaļas putnu olām. Fīldsa muzeja kolekcijā ir 60 tūkstoši paraugu no 1870. līdz aptuveni 1930. gadam, kas ļāva iegūt ļoti precīzus datus.
Izrādījās, ka apmēram trešā daļa no 72 pētītajām putnu sugām mūsdienās sāk ligzdot vidēji par 25 dienām agrāk nekā pirms 100 gadiem.
Zinātnieki uzskata, ka to veicina citu dzīvo būtņu, it īpaši to galvenās barības – kukaiņu – ātrāka pamošanās un izmaiņas augu veģetācijā.
Zinātnieki jau iepriekš cēla trauksmi, jo cits pētījums apliecināja, ka 50 gadu laikā putnu skaits ASV un Kanādā samazinājies par gandrīz trīs miljardiem. Galvenie iemesli tam ir daudzām sugām piemērotu biotopu izzušana un barības bāzes samazināšanās, taču zināmu iespaidu varētu atstāt arī globālā sasilšana. Taču konkrētāku saistību varētu iegūt tikai pēc plašākiem pētījumiem.
